Kādreiz, ļoti senos laikos, kad draudzējos ar lellēm, bija daudz dažādi veidi, kā spēlēšanos padarīt interesantāku. Tas „padarīt interesantāku” parasti bija oriģinālās lelles „izrotāšana”.
Reizēm rezultāts izdevās tieši tāds vai vismaz pietuvināts tam, kas bija radies manā fantāzijā, bet biežāk gala rezultāts bija daļēja vai pilnīga lelles deformācija. Pēc tam nostrādā seku noslēpšanas instinkts – ja defektu nevar pārveidot par efektu, tad jāatrod, ar ko attiecīgo detaļu aizvietot, jeb sliktākajā gadījumā -jānoslēpj un jāsaka, ka pazuda un nevar atrast!!