F.M.L.7

Pēc klases salidojuma draugi man atklāja, ka dzērumā es esot kolosāls čoms. Bet, kad viņiem atjautāju, kāds tad esmu, kad neesmu lietojis alkoholu, visi kā viens man atbildēja: - Nē. Tikai tad, kad esi iedzēris.

Pēc dušas es iekāpu svaigā suņa kakā. Ar basu kāju. Savā personīgajā vannas istabā! Mans suns pirms tam divas stundas garajā pastaigā, man redzot, jau pakakāja, bet laikam tomēr vēl arī pietaupija, speciāli, priekš manis!

Būdams ne visai skaidrā prātā, iejūtīgi apglabāju savas draudzenes mirušo kaķi. Nedaudz vēlāk viņa aizgāja pie kapa paraudāt, bet atgriezās, panikā kliegdama. Izrādās, ka apracis biju ne visai rūpīgi, jo abas pakaļkājas vēl rēgojās virs zemes.

Šodien es atradu savu kaimiņu, apčurājies un kails gulēja manā gultā.

Ilgi krāju, lai savam puisim, par godu ceturtajai mūsu attiecību gadadienai, nopirktu dārgu, sudraba pulksteni. Viņš man arī nopirka dāvanu - Nutellas burku.

Reiz es cerību pilna gāju uz randiņu... Pa ceļam nolēmu vēlreiz paskatīties uz sevi mašīnas tonētajā logā. Uz ielas neviena nebija, es piekārtoju nedaudz vēja skarto frizūru, atsvaidzināju lūpukrāsu, pārliecinājos vai pārāk atklāti nav redzamas krūtis, stipri pieliecoties, nu tādā garā, bet visbeidzot pamanīju, ka mašīnā kāds sēž - mans kaimiņš.

Vakar ieradās santehniķis, lai iztīrītu aizsērējušo cauruļvadu. Es, pašsaprotami, vēroju viņa darbu procesā. Un viņš uz to tikai nosacīja: - Tieši tā, tas Jums, ziniet, nav tas pats, kas pa internetu šļūkāt ar peli.

Šorīt es pamodos ar šausmīgu pašsajūtu: mana ķermeņa temperatūra 39, drebuļi krata, krampji, uz ādas izsitumi kaut kādi, visā visumā draņķīgi jūtos... Bet rīt taču uz Parīzi jābrauc!