Šie FML ir no manas dzīves.
Nu labeh, daļēji, jo neesmu fakin sadiste un man ir jūtas.
Lawl.
Šie FML ir no manas dzīves.
Nu labeh, daļēji, jo neesmu fakin sadiste un man ir jūtas.
Lawl.
Es stāvēju pie gājēju pārejas un gaidīju, kad iedegsies zaļā gaisma. Aizvēru acis un gandrīz aizmigu.
Gāju pa ceļu ieraudzīju melnu vabolīti. Pieturā sēdēja kāda omīte. Es viņai iesitu pa plecu un viņa sāka raudāt. Izsaucu ātros, viņu aizveda uz slimnīcu. Atklāja ka viņai lauzta roka.
Atnācu mājās, iegāju istabā, uzmetu savam kaķim virsū spilvenu, jo man noskauda tas kā viņš saldi guļ. Aizgāju uz virtuvi pēc glāzas ar kolu, atnācu atpakaļ uz istabu un lēnām sēdos virsū spilvenam [zem kura saldi dusēja mans kačeitis], bet tad es salecos, jo zem spilvena kaut kas sakustējās. Paņēmu spilvenu un kačeitis dusmīgs aizgāja prom, bet es visa nolieta ar kolu stāvēju un skatījos kā viņš neapmierināts iziet no istabas.
Pie manis atnāca draudzene. Mēs runājāmies utt. Tad atnāca sīkais resgals [mans brālīts] uz manu istabu. Viņš piegāja klāt manai somai, izvilka no tās cigarešu paciņu un metās bēgt. ~Viņam ir tikai 1 gads.
Skrienot pakaļ brālītim es paslīdēju uz kaķa čurām. Smirdēja nu dikti. Pēcc tam es paņēmu kaķi un izvārtīju čurās. Neesmu viņu redzējusi pāris dienas.
Es naktī mierīgi gulēju. Tad pēkšņi pavērās manas istabas durvis. Ienāca kaķis. Ieraudzījis mani viņš paskatījās uz mani un laikam nodomāja "Stūlbene guli". Viņš uzlēca uz mana plauktiņa un sāka ostīt sirds pilienus. Es viņu dzinu prom, bet viņšman uzšņāca. Dusmīga piecēlos, paņēmu kaķi un izmetu no istabas, pēc tam aizslēdzu izstabas durvis un centos aizmigt.