Esmu dzimis neveiksminieks!35

Par nelaimi, šodien atradu savu kaķi beigtu ceļa malā. Es piezvanīju ģimenei, un izstāstīju par to. Vēlāk es apraku kaķi. Neilgi pēc tam, mans kaķis atnāca pie manis. Es biju aprakusi kāda cita kaķi.

Šodien man bija darba interevija. Viss gāja labi, līdz darba devējs man paprasīja: “Kādēļ mums vajadzētu pieņemt tieši tevi?” Es nevarēju izdomāt neko labāku, kā :”Tāpēc, ka esmu satriecoša!” Lieki teikt, ka šo darbu nedabūju.

Šodien čatoju pa skaipu ar dažiem attāliem radiniekiem, grupas čatā, apspriežot iespēju izveidot ģimeņu kopā sanākšanu. Kad man kļuva garlaicīgi, es nomainīju čata nosaukumu uz “Garlaicīgs čats ar gandrīz mirušajiem.” Aizmirsu, ka es biju tā, kas sākumā izveidoja šo čatu. Šo nosaukumu redzēja visi.

Strādāju slimnīcā par medmāsiņu, un šodien mūžībā vecs kungs. Viņa kundze, promejot teica: “Paldies par jūsu gādību, un to, ka darījāt, ko varējāt.” Gribēju teikt: “Man ir ļoti žēl par jūsu zaudējumu.” Tā vietā pateicu: “Paldies par jūsu zaudējumu.”

Šodien beidzot nolēmu aiziet pie manas draudzenes, ar kuru nesen iepazinos, jo pirms tam mēs nācām tikai uz manu māju. Kad piezvanīju pie durvīm, durvis atvēra maza meitenīte, kas prasīja: “Vai tu esi mans tētis?”

Tikai tagad atklāju, ka mana mamma bija saderējusi ar tēvu, ka ja viņa samaksās manam draugam 10 dolārus un viņš izšķiries, tad viņa dabūs 100 dolārus. Viņa tagad ir par 90 dolāriem bagātāka.

Šodien, mans menedžeris teica, lai es nomainu eifeļa torņa ornamentu uz ko citu, pie viena no darba datora displeja attēliem. Ne jau tāpēc, ka viņam nepatiktu ornaments vai tas neatbilstu darba tēmai, bet gan tikai tāpēc, ka ir necienīgi ,jo šodien ir 4.jūlijs.

Darbā, strādājot par viesmīli, bija liela ballīte, un cerēju uz labu dzeramnaudu. Kad visi devās prom, vienīgā dzeramnauda bija atklātnīte ar tekstu. “Tu esi smuka. Tu vari pat uzlikt vērtību šim koplimentam.”