Es taču viņam teicu, ka maltā gaļa ir saldētavā, un viņu vajag atkausēt . Sievasbrālis man atbildēja, ka šprotes, protams, ir labas, bet pie glāzītes pienākas arī gaļas uzkodas. Un glāzīšu, gaidot sieviņu, bijam iztukšojuši krietni daudz.
Eksotika pie glāzītes7
Es biju sasniedzis nirvānai tuvu stāvokli un neskatījos, ar ko viņš tur nodarbojas. Kopš es biešu zupā izvārīju kādu tur īpašu vītināto gaļu, kuru sievulis bija pircis, lai izbrīnītu kolēģes, es virtuvē vispār cenšos īpaši nezīmēties. Sieva un viņas brāļuks, kā nekā, dabiskie ienaidnieki, vienkāršāk ir sarežģītos jautajumus atstāt viņu ziņā. Tapēc es, izmantojot sievas prombūtni, uzgriezu skaļākus decibelus un vienatnē baudīju mūziku.
Viņš kā jau saimniecisks džeks, gan jau pats tiks galā. Kādā brīdī atbraukušais radinieks pabāza degunu istabā, lai iemestu kārtējo glāzīti un pavaicātu: "Maltās gaļas ir maz, tev nebūs iebildumu, ka es pielikšu vairāk sīpolu un maizes?" Visa tā rosīšanās man jau sāka apnikt, kad beidzot galdā parādījās viņa pūļu galarezultāts- dažas mazas kotletītes, kuras tika uzkostas pie nākošajām glāzītēm.
Un tad atnāk no darba sieviņa. Sasveicinās, protams, šķībi paskatās uz pudeli un glāzītēm, un dodas pabarot zivtiņas akvārijā. To mums ir bez sava gala. Sieviņa mani, kad bijām tikko iepazinusies, mēģināja ar viņām iepazīstināt, bet man visa viņas ihtioloģija kaut kā neturējās galvā. No manas puses saimniecībā ienāca suns- viens pats, toties sešdesmit kilogramu dzīvsvarā.
Un baro zivtiņas ar dzīviem trīsuļodu kāpuriem. Tie ir tādi sarkani tārpiņi, kas izskatās pēc dzīviem diegu galiņiem un kuri torētiski dzīvo dīķu dibena dūņās. Praktiski, protams, akvāriju fani un makšķernieki viņus kaut kur izrauj vairumā un tīrā, safasētā veidā.Lai viņus saglabātu dzīvus, zivju cienītaji izdomā visādas viltības- piemēram, tur viņus iepakotus vecā zeķē tekošā ūdenī tualetes skalojamā kastē. Mana sieviņa un veca zeķe ir nesavienojamas lietas, tapēc mūsmājās tārpu krājumi tiek turēti ledusskapī, kur pa pusei anabiozes stāvoklī gaida savu nokļūšanu barības ķēdes pēdējā etapā.
-Ko jūs te esat darījuši? Barojāt zivtiņas? Bet barības taču tur bija vēl vismaz trim dienām!
Man sāk pielekt...Es taču viņam teicu, ka maltā gaļa ir saldētavā! Klusējot skatos uz sievasbrāli, bet viņš, draņķis, stostās: "Es taču redzēju, ka viņi kustas, bet man likās, ka tas tapēc, ka esmu ierāvis!"