Svinējām brāļa kāzu jubileju. Tā kā viesu bija gana, pasākumam tika noīrēta pirtiņa. Lai viss noritētu pēc iespējas jaukāk, uz gadadienu uzaicinājām tieši tos pašus mūziķus, kas bija spēlējuši laulātā pāra kāzās.
Ar mūziķiem - kā jau māksliniekiem - problēma viena: viņi daudz dzer. Vairs nevarēdams paspēlēt ģitārists devās uz otro stāvu, apgāza šņabi un nokrita gar zemi.
Tikmēr lejā kāds pamanīja, ka caur griestiem kaut kas pil, pagaršoja un teica: ''O! Šņabis tek!'' Turēja muti vaļā un dzēra, līdz mainīja sejas izteiksmi, sakot, ka tas vairs nav šņabis. Izrādās mūziķis otrā stāvā bija arī apčurājies...
