Šodien agri pamodos, jo mani no gultas izdzina sūds. Guļot un domājot iet vai neiet. Īsāk sakot dresējot sūdu. Beigās, nācās ātrā steigā durt uz ārā esošo sirds namiņu. Uzvilcis brilles, steigā meklēju zābakus, neatcerējos kur liku. Gāju puspliks ar zeķēm kājās, pa ceļam ieskrēju kokā un 3 reizes pakritu uz dirsas. Knapi paspēju. Šis rīts bija ļoti auksts. Zvani sala un gar dirsu vējš švilpoja, bet atīrīšanās rituāls ir jānotur. Atnākot uz istabu sapratu, kapēc viss tik miglains un kapēc nokritu, biju uzvilcis sievas brilles. Tās rāda lietas tālāk nekā ir. Var teik:" Ja uzvilksi sievas brilles, tās tev nesīs nelaimi" Savas brilles neatradu. Ierāvu pāris ripiņas pret sāpēm un pa virsu spirta uzlējumu. Dirsa vairs nesāpēja un pa sirdi kļuva labāk. Nosviedu brilles uz sievas nakts galdiņa, uzkāpu Murim uz astes. Sieva pamodās, un nosauca par muļļu un aklo kurmi. Taisiju sev brokastis, šodien gan omlete sanākusi tāda diezgan kraukšķīga. Atkal uzkāpu Murim uz astes. Aizķēros aiz kautkā, tas bija sievas adīklis, ieritu Mura kastē, bet toties atradu savas brilles. Diez kā tās tur tika? Sieva lika piekātr gleznu. Aiz dusmām ņēmu pieliku gleznu šķībi un ar naglām pienagloju pie sienas. Redzēsim ko viņa teiks par manu mākslas darbu. Nu protams sieva aizdegās kā vienmēr kļuva sarkana kā biete aiz dusmām. Nobijos un uzlēju ūdeni, lai atdziest un nedeg. Sieva:"Tu esi muļķis vai izliecies?" Es ar smaidu:"Es neizliecos! Jo muguru nearu saliekt." daru to lai man būtu jautrāka dzīve.
Tev patiks šie raksti
