Sen neesu licis neko, takā uzcepšu rakstu un mošk šodien vēlvienu vēlāk :)
Stundā skolotāja saka:
- Tagad es jums pastāstīšu, kā pasaulē radās pirmais cilvēks.
No pēdējā sola Pēcis iesaucas:
- Es daudz labprātāk paklausītos, kā radās trešais cilvēks!
Skolotāja – Pēcim:
- Pēter, kāda, tavuprāt, būtu ideāla skola?
- Tā, kas slēgta, skolotāj!
Sarunājas vīrs un sieva – jaunbagātnieki.
- Man liekas, ka kopš brīža, kad sākām dēlam maksāt 50Ls par katrām, 10 ballēm, viņš ir sācis mācīties daudz labāk.
- Par agru priecājies, dārgā! Vispirms derētu noskaidrot, par kādu naudu viņa matemātikas skolotājs nesen nopirka sev jauno Audi.
Vīrietis pie ārsta:"Man sāp pauti!"
Ārsts:"Lūdzu novelciet bikses."
Pēc 2 minūtēm...
Ārsts:"Hmm... Vai jūs zinājāt, ka jums viena ola ir no dzels, bet otra no koka?"
Vīrietis:"Nu nebiju pamanījis!"
Ārsts:"Bērni ir?!?"
Vīrietis:"Jā! Terminators jau iet skolā, bet Pinokio vēl bērnudārzā!"
Uz morgu atved līķi, profesors pārgriež tam vēderu un redz tur veselu kaudzi makaronu:
- Asistent, dakšiņu!
Kamēr asistents skrien pēc dakšiņas, profesors jau visu apēd ar rokām.
- Profesor, bet ziniet, viņš laikam no tiem makaroniem arī nomira...
Profesors izvemjas atpakaļ līķa kuņģī. Asistens, piesēžoties pie līķa:
- Paldies, profesor, ka uzsildījāt!
Divi jaunie krievi devās medībās.
Pēkšņi vienam no viņiem paliek slikti, viņš ķeras pie sirds un nokrīt zemē.
Otrs izvelk mobilo, zvana ātrajiem un kliedz:
- Palīdziet! Mēs ar draugu devāmies medībās, viņam palika slikti, un viņš, liekas,ka nomira.
Ātrie:
- Nomierinieties! Mēģināsim jums palīdzēt. Sākumā pārliecinieties, ka viņš tiešām ir miris!
- Tūlīt...
Neliels brīdis klusuma. Tad atskan šāviens...
Jaunais krievs atkal paņem telefonu:
- Un tālāk???
Motobraucējs traucas aukstā pavasara dienā pa šoseju un jūt, ka caur jakas rāvējslēdzēju pūš vējš. Tas nevar vairs izturēt, apstājas un uzvelk jaku ar rāvējslēdzēju uz aizmuguri. Pēc dažiem kilometriem tas iekļūst smagā avārijā. Kad beidzot atbrauc ātrā palīdzība, ārsti konstatē, ka motociklists ir jau beigts. Tie prasa cilvēkiem, kas bija pirmie notikuma vietā: ’’Vai motociklists vēl paspēja ko pateikt?’’
Kāds no pirmajiem glābējiem atbild: ’’No sākuma viņš stenēja un ar grūtībām mēģināja runāt, bet, kad pagriezām viņam galvu uz pareizo pusi, tad tas pavisam apklusa... ’’
Jānītis: - Tēt, pastāsti, kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finanšu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostas no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad, kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos. Diena Pēc Tuci Tuci!...
Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!
Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?
Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?
Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā…
Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!
Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?
Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.
Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!
Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…
Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.
Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?
Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!
Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?
Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.
Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.
Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!
Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!
Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.
Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.
Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…
Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!
Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.
Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.
Smadzenes:
— Kā jūs man visi esat apnikuši! Kājas, pienesiet organismu pie bāra. Tur vēl puspudelei vajadzēja būt…
