- Kretīn, atver!!! Kas tev tā par idiotisku ieražu prasīt: “Kas tur?”!!!
Sarunājas divi gruzīni: - Es dzirdēju, tu mersedesu esot nopircis. - Nu jā. - Un kādā krāsā? - A tu saulrietu esi redzējis? - NU, esmu! - Nu vot, točno tāda krāsa, tikai zaļa!
Pēterītis atnāk no skolas un stāsta:
- Bet mums šodien bija fizikas stunda, un skolotāja stāstīja par elektriskajām ķēdēm. Es visu sapratu: ja caur ķēdi palaist elektrību, mūsu sunītis atstiepsies.
Students ieiet universitātes tualetē un ierauga, ka viens students nometies uz ceļiem pie poda kaut ko rokas pa to. Students izbrīnā jautā:
- Ko tu tur meklē?
- Manu žaketi ierāva...
- Un tu to pēc tam vēl gatavojies valkāt?!?!?
- Protams, ka nē!!! Es jau neesmu slims! Vienkārši kabatā bija manas sviestmaizes.
Oficiants pieskrien pie galdiņa:
- Lūdzu, ātri apēdiet zivi, kuru tikko atnesu!
- Kāpēc tāda steiga?
- Tāpēc, ka tikko atnāca sanitārā inspekcija!
Tēvs aizved dēlēnu uz zooloģisko dārzu un saka:
- Tas, dēls, ir jaguārs.
Dēlēns ieinteresēti iepleš acis un jautā:
- Kura gada modelis?
Bērni sarunājas:
- Mani atrada kāpostos...
- Mani stārķis atnesa...
- Mani no interneta iekačāja...
Pie veča atnāk kaimiņš un jautā:
- Tava govs pīpē?
- Nē!
- Tātad tev kūts deg.
Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā. Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem. Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: "Mammu, nu nopērc man bārbiju.. Lūdzu, nopērc.." Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: "Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!"
Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: "Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!"
Māmiņa – nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?..
Meita – pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju.
Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk.
Māmiņa – nu un ko tad tu redzēji?
Meita – es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti!
Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa.
Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja.
Pēkšņi dēls ierunājas: "Tēti, nu nopērc man zaldātiņus.."
Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt.
Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: "Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus – tici man, tā būs labāk!"
Vīrietis ar dēlēnu brauca vēl pāris pieturas, visi pasažieri locījās smieklos, bet viņš skatījās uz pārējiem ar dziļu neizpratni acīs.
Dārgais Ziemassvētku vecīti!
Tā laikam tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, otrajā janvārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.
Pagājušā mēneša sākumā es tev uzrakstīju vēstuli, kurā lūdzu no tevis velosipēdu, elektriso dzelzceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.
Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es pastāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav palicis neviens labs darbs, ko es nebūtu izdarījis.
Un kāda mārrutka pēc tu atnesi man šito debīlo krūzīti, idiotisko svilpīti un to pretīgo, atbaidošo zeķu pāri? Ko tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties, un atstājot visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un, kā ņirgājoties, tu atnesi tā-ā-ā-ādu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?
Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno, smirdīgo pakaļu man pie loga! Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu tavus apdirsušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no tevis un tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tā kā man, tādēļ, ka tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!
Ej dirst, Ziemassvētku vecīt! Šogad tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, tu resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!
Vienmēr tavs, Pēterītis.
