1.
Tēvs saka: „Dēls, rīt iesim sienu pļaut.”
Dēls: „Es nepļaušu.”
Tēvs: „Nē, pļausi gan.”
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: „Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes.”
Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt.
Māte saka kaimiņam: „Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad
es iešu pusdienas nest – es pie Tevis aizietu nevis pie vīra.”
Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā.
Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies.
Pieiet pie tēva un saka: „Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena
kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nesīs.”
Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt.
Tēvs saka dēlam: „Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, a to viņš tāds saskumis izskatās.”
Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: „Tēvs uzzināja,
ka tu māti drātē, un nāks tūliņ tevi ar cirvi sist nost.” Kaimiņš
nenoticēja.
Dēls atgriežas pie tēva un saka: „Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes.”
Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ.
Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild:
„Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un
pēc tam tevi arī sitīs nost.” Māte galvu saķērusi skrien uz ciemu.
Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: „A kur māte aizskrēja?”
Dēls atbild: „Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.”
Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ.
Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: „Es taču teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu.”
2.
Tipiska nedēļa Latvijā:
Pirmdiena: Meteora terors Latvijā
Otrdiena: Cilvēks vantīs, kurš lūkojas uz Rīgas meitenēm
Trešdiena: Būvlaukumā atrod aizvēsturiska dinozaura skeletu
Ceturtdiena: Daugavā redzēta Nesija
Piektdiena: Kurzemē grants karjerā atklāj dimantu atradnes
Sestdien: Vecrīgā skraida Sniega cilvēks un biedē iedzīvotājus
Svētdiena: Mūrniece paziņo, ka patiesībā ir vīrietis jeb pirmais transvestīts politiskajā elitē un uz darbu vairs nenāks
3.
Sēž četras katolietes un dzer kafiju.
Pirmā saka: Mans dēls ir mācītājs. Kad viņš ienāk telpā, visi saka - Tēvs.
Otrā saka: Mans dēls ir bīskaps. Kad viņš ienāk telpā, visi saka - Jūsu gaišība.
Trešā saka: Mans dēls ir kardināls. Kad viņš ienāk telpā, visi saka - Jūsu Eminence.
Ceturtā klusē, visas skatās gaidoši uz viņu.
Tad ceturtā saka: Mans dēls ir 1,90 garš, muskuļots stritīza dejotājs. Kad viņš ienāk telpā, visi saka - Ak, mans Dievs!
4.
Jānītis saka Pēterītim:
-Man vakar kāmītis nomira
-Ko? Tā vnk nomira?
-Nē, b*** ar specefektiem!
5.
Reiz dzīvoja maza čiksīte, kurai bija sarkana kloze, ar kuru viņa iestiloja vienmēr un visur. Tādēļ visi viņu iesauca par Sarkanķobīti.
Kādu rītu sarkanķobītes mutere saņēma mesidžu:
„Tā ir no sencenes!” muča teica. „Bāc, a zini kas ir? Viņai ir besis, slikts fīlings. Aizej ieposī, kas ar viņu, Sarkanķobīt,bet neaiztusē prom no taciņas un pa ceļam ne ar vienu nebazarē!”
I vot Sarkanķobīte rullēja uz vecmuteres būdu mežā, kas atradās riktīgākajā čuhņā.Diena bija superīga. Karoče, drīz vien Sarkanķobīte iečekoja reaļnās puķes. Tad viņa izfiškoja, ka varētu noraut dažas, bet ieraudzīja, ka aiz koka lupī vilks. „Čiv riv, mazā!” viņš teica. „Vou, kas par puķēm! Nezini kādu tusu, kur var ietusēt šovakar?”
„Sorry, es nevaru sist klaču ar frīkiem, es močīju pie vecmuteres un nedrīkstu nokavēt strelku!” šāmējā pasacīja un aizvaļīja prom, jo saprata,ka vilks šai sita kanti.
A pēc stundas Sarkanķobīte jau bija pie vecmuteres hausa. Vecmučai bija galīgs pofigs uz visu un šī durvis bija atstājusi vaļā, tāpēc Sarkanķobīte ietresīja žigli iekšā bez klauvēšanas. Vecmuterei čista izskatījās, ka ir čābīgi.
„Bļin, kas tev par ausīm?! Čo tik lielas?” pārsteigti prasīja Sarkanķobīte.
„Galīgākā aita esi?! Lai labāk tevi sadzirdētu!”atcirta vecmutere.
Sarkanķobīte neko nerubīja un ieskatījās ciešāk.
„O bože, kas par lielām acīm!”nerimās Sarkanķobīte.
„Da labi, tas ir tāpēc, lai es tevi labāk varētu redzēt!”atteica vecmutere.
Bet Sarkanķobīte nebija galīgākā lose,tāpēc šai bija tāds čujs, ka kaut kas nav riktīgi.
„Oi, kāds tev liels klabeklis!” izdvesa džanga.
„Jeibogu,tu čist esi galīgi tupa, kas tev nedalec,ka esmu vilks. Ablomījies?!” jautāja vilks un lielā džampā izleca ārā no gultas.
Par laimi mežsargs, kurš bija reāls kačaks, ienesās ar saviem garajiem kātiem būdā un ar striķi piebeidza vilku.
Vīī, Sarkanķobīte bija glābta, bet šī nekādīgi nevarēja iebraukt, kur palika vecmutere. Izrādījās, ķipa šī ir aizmaukusi uz tuvējo tuc-tuc.
6.
Iedomājies - sēžu baznīcā un ieraugu, ka viens man blakus pīpē... Man no uztraukuma gandrīz aliņš no rokām izkrita!
7.
Kad es skatos uz jūru es redzu tevi, kad es skatos uz sauli es redzu
tevi, kad es skatos uz mēnesi es redzu tevi. varbūt pavāksies malā!
8.
Tēvs kliedz: -Man pohuj, ka tev ir 16! Tādās zeķbiksēs un tik īsā kleitā tu uz dejām neiesi! Saprati Emīl!!!
Cerams ka PatikA ! :)
