Piedzīvojumos mani ieveda nekas ievērojamāks kā mūsu kāzu jubileja- bija ienācies biezs kušķis naudas un nolēmu ķerties pie vannas istabas remonta. Zināju, ka sievai aplupušās sienas un noplukusī santehnika gurdina dvēseli un tāpēc nolēmu viņu iepriecināt - un to neapdomīgi pavēstīju pārāk jau piepaceltā stilā "Zini, es esmu nolēmis mūsu kāzu jubilejā piepildīt tavu kvēlako vēlēšanos!" Sieviņas acis no aizkustinājuma kļuva valgas, tad iepletās, un viņa izdvesa " Bet kur mēs uz veselu mēnesi liksim bērnu?" Sieviņa ir kārtības un akurātības paraugs, un sapratu, ka problēmas ar sīča ikvakara nomazgāšanu tiešām varētu viņu stipri satraukt. Teicu, ka nebūs tik traki, pietiks ar pāris nedēļām, un gan jau sievasmāsa izlīdzēs. Mierīgu prātu devos uz darbu, un atgriezies sastapu sieviņu pavisam jau vētrainā noskaņojumā: "Tu zini, es jau nopirku mums biļetes gan turp, gan atpakaļceļam, rezervēju viesnīcu, vīzu var dabūt lidostā!"
Laikam izskatījos visai apjucis, jo sieviņa ar izbrīnu man pavaicāja "Kā, vai tad tu neatceries, ka mana kvēlākā vēlēšanās ir redzēt brīva dabā sniega leopardu????!!!!"