Daily jokes 14

Ir daily fml, kāpēc lai nebūtu daily jokes?
Ja būs atsaucība tad katru dienu būs šāds raksts.


1. Sēž vilciena kupejā Harijs ar Strupu un pretī – meitene ar vecmāmiņu. Vilciens iebrauc tunelī, atskan buča un pliķis.
Strups domā: "Nekaunīgais Harijs, nobučoja meiteni! Labi, ka viņa iesita pļauku, bet žēl, ka trāpīja man..."
Vecmāmiņa domā: "Nekaunīgais Harijs, bučot manu mazmeitu! Bet labi, ka viņa iesita pliķi..."
Meitene domā: "Forši, ka Harijs mani nobučoja, bet žēl, ka vecmamma iesita viņam pļauku..."
Harijs domā: "Skaista dieniņa! Ne jau katru dienu var nobučot skaistu meiteni un iesist skolotājam pļauku!"

***

2. Divas iereibušas blondīnes strīdās uz tilta:
- Tā ir Daugava!
- Nē, Lielupe!
- Daugava . . . !
- Lielupe . . . !
Strīda karstumā viena novelk drēbes un nolec no tilta.
Pēc brīža atgriežas.
- Nu kurai bija taisnība?
- Nevienai. Tā ir Jūrmalas šoseja.

***

3. Vīrs ieiet bārā, kas atrodas augsta debesskrāpja virsotnē. Ienācis bārā viņš redz, ka te neviena nav izņemot vīru, kas viss ir tērpts melnā un dzer TĒRVETES ALU spaiņiem vien. Vīrs pabrīnās un pieiet pie vīra melnā. "Tu laikam lielas bēdas slīcini ? " Tas atbild: "Ai! Es gribu izdarīt pašnāvību, nolecot no debesskrāpja, bet nekas nesanāk." "Nevar būt!" "Netici? Parādīšu" un nolec no jumta. Pēc minūtes vīrs melnajās drānās ienāk dzīvs pa bāra durvīm. Vīrelis prasa: "Vai arī es tā varētu?" "Protams!" Vīrs izdzer pusspaini Tērvetes alus, izlec pa logu un , protams, nositās. Pēc brīža bārmenis pieiet pie vīra melnajās drānās un saka: "Nu maita tu BETMEN, kad piedzeries."

***

4. - Kapēc alus iztek caur organismu ātrāk nekā piens?
- Krāsa nav jāmaina!
- Bet kapēc amerikāņu alus iztek ātrāk kā mūsējs?
- Tam arī garša nav jāmaina!

***

5. Pirmajā dienā Dievs radīja govi un teica:
- Tu katru dienu pavadīsi pļavā, dosi pienu, barosi savus telēnus un fermera
ģimeni. Par to es tev dāvinu dzīvi sešdesmit gadu garumā.
Govs neapmierināti iebilda:
- Kāpēc man vajadzīgs tik ilgs mūžs? Man pietiek ar divdesmit gadiem, tāpēc
pārējos gadus vari atstāt sev.
Dievs piekrita. Otrajā dienā viņš radīja suni un teica:
- Tu katru dienu sēdēsi pie mājas vārtiem un riesi uz katru, kas paies
garām. Par to es tev dāvinu dzīvi divdesmit gadu garumā.
Suns pavisam noskuma un teica:
- Tas riešanai būtu tā kā par daudz! Man pietiks ar desmit gadiem, bet
pārējos vari paturēt.
Dievs atkal piekrita. Trešajā dienā viņš radīja cilvēku un viņam teica:
- Ēd, dzer, izklaidējies un baudi dzīvi, kurai es tev dāvinu divdesmit gadu.
Cilvēkam mūža garums nepatika:
- Ko?! Tikai divdesmit gadu?! Klausies, Dievs, es ņemšu savus divdesmit
gadus, tad vēl tos četrdesmit gadus, ko atdeva govs, kā arī tos desmit, no
kuriem atteicās suns. Septiņdesmit gadu būs man pietiekams laiks.
Dievs teica:
- Lai notiek, kā tu vēlies.
Un tāpēc tā notiek, ka pirmos divdesmit dzīves gadus mēs guļam, ēdam,
izklaidējamies; nākošos četrdesmit gadus pūlamies vaiga sviedros, lai
pabarotu savu ģimeni, bet pēdējos desmit - sēžam pie loga un aprejam katru,
kas paiet garām.

***

6. Tiesājamā, sakiet cik Jums gadu?
- 86 gadi
- Vai Jūs varat saviem vārdiem pārstāstīt, kas tieši ar Jums notika?
- Nu es sēdēju parkā uz soliņa. Bija saulaina pavasara diena. Viss ziedēja. Putni dziedāja...
- Tuvāk lietai lūdzu!
- Kāds jauns cilvēks pienāca man klāt un apsēdās blakus
- Vai Jūs viņu pazināt?
- Nē, bet pēc izskata viņš noteikti bija draudzīgi noskaņots.
- Kas notika pēc tam?
- Viņš sāka glāstīt manu ceļgalu...
- Un Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc?
- Tā bija lieliska sajūta. Kopš mans nelaiķa vīrs nomira pirms 20 gadiem, neviens nebija glāstījis manu ceļgalu
- Kas notika tālāk?
- Viņš sāka glāstīt manas krūtis...
- Vai tad Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc nē?
- Bet kāpēc gan? Viņa glāsti bija tik maigi un lika manām asinīm riņķot straujāk un atkal justies jaunai un iekārojamai. Es gadiem ilgi nebiju tā jutusies
- Un kas notika tālāk?
- OOOOOOO, es biju tik uzbudināta, ka atgūlos uz soliņa un teicu: "Ņem mani!!!!!!!!!"
- Un viņš Jūs "paņēma"?
- Pie joda! Viņš pieleca kājās un nokliedzās: APRIL, APRIL, vecā muļķe!!!!
....un tad es to sīko perdeli nošāvu...

***

7. Septiņi rūķīši dodas uz darbu. Sniegbaltīte pavada viņus līdz durvīm.

1. rūķītis: - Uz redzēšanos, mīļā Sniegbalīt! Tu esi tik skaista, un tu tik garšīgi gatavo! Kā es gribētu vakariņās apēst tavu fantastisko ābolkūku!
2. rūķītis: - Negarlaikojies, dārgā Sniegbaltīt! Tev ir tik prasmīgas rokas, uzšuj man, lūdzu, jaunu kamzolīti un cepurīti!
3. rūķītis: - Lai tev jauka diena, skaistā Sniegbaltīt! Tu esi tikpat skaista kā puķes mūsu dārzā, kuras tu ik rītu aplej ar savām čaklajām rociņām!
4. rūķītis: - Neskumsti viena pati, burvīgā Sniegbaltīt! Vakarā, kad atgriezīsimies, mēs ar lielāko prieku noklausīsimies tavu jauno dziesmiņu!
5. rūķītis: - Tiekamies vakarā, čaklā Sniegbaltīt! Kā mana patīk pēc darba dienas apgulties gultā, ko tu esi tik rūpīgi saklājusi!
6. rūķītis: - Lai tev saulīte šodien spoži spīd un vējiņš maigi pūš, jaukā Sniegbaltīt! Mēs tagad vēl vairāk mīlam savu namiņu, kuru tu tik kārtīgi iztīri katru dienu!
7. rūķītis: - Uz drīzu tikšanos, labā Sniegbaltīt! Man tā garšo tava mežrozīšu tēja ar aveņu ievārījumu!
Sniegbaltīte (aizverot durvis): - Zajebaļi...

***

8. Jauns un ļoti centīgs nodokļu inspektors atsūtīts parbaudīt sinagogas (ebreju baznīca)
finanses. Pēc garas un rūpīgas kontroles viņš nolemj nedaudz paņirgāties
par sirmo un nedaudz vientiesīgo rabīnu.
Viņš prasa: "Sakiet, kur jūs
liekat drupačas no macām (ēdiens)?". "Mēs tās savācam, nosūtam uz ceptuvi, un
pāris reizes gadā viņi mums atsūta dažas bezmaksas macas," nesatricināmā
mierā atbild rabīns. Inspektors turpina tincināt: "Bet kur jūs liekat no
svecēm nopilējušo vasku?". "Mēs to savācam, sūtam atpakaļ uz sveču
rūpnīcu, un viņi mums uz svētkiem uzdāvina pāris sveces." Tad jaunais
censonis izspēlē savu lielāko trumpu: "Sakiet, lūdzu, bet kur jūs liekat
ādiņas, kas paliek pāri pēc apgraizīšanas ceremonijas?". Rabīns pasmaida:
"Ooo! Tās mēs nosūtam uz nodokļu inspekciju, un viņi reizi gadā mums
atsūta tādu mazu pipuku kā jūs."

***

9. Kā atšķiras sievietes noteiktos vecumos?

8 gadi – Noliec viņu gultā un stāsti pasakas.
18 gadi – Stāsti viņai pasakas, lai noliktu gultā.
28 gadi – Lai noliktu viņu gultā, nemaz vairs nevajag pasakas.
38 gadi – Viņa stāsta tev pasakas, lai noliktu gultā.
48 gadi – Saceri viņai pasakas, lai tikai nebūtu jāliekas pie viņas gultā.
58 gadi – Nekāp ārā no gultas dienām ilgi, lai tikai nebūtu jāklausās viņas sacerētās pasakas.
68 un augstāk – pasakas nav, abi tās esat aizmirsuši.

***

10. Voldemorts bērnībā viens pats strādāja milzīgā restorānā. Reiz viņam jautāja: – Kur tad pārējie strādnieki?
Viņš atbildēja: – Jums ar mērcīti vai bez?


Šodienai tas arī viss.