local-stats-pixel fb-conv-api

Cianīds Kālis3

76 1

Cianīds Kālis uzauga kā vienkāršs lauku zēns, kurš īpaši ne ar ko neatšķīrās no līdzcilvēkiem, izņemot savu īpatnējo vārdu, kuru vecāki tam bija piespēlējuši pa kluso, jeb to ietekmēt nebija viņa paša spēkos. Jautādams mātei, kapēc tik jocigs nosaukums šim dots, vienigā sakarigā atbilde, no mamuļas puses bija: "Tālab!" Patiesībā viņam vairāk jautajumu nebija, jo no mātes, rūpju, pārdzīvojumu pilnās sejas, bija lasāms, ka Ciankālija, kā viņu mēdza dēvēt vietējie, psihei, šis atklājums būtu pārak smags trieciens.Patiesībā vairs jautājums, par Cianīda izcelsmi, netika pacelts ne ģimenes iekšienē un, nedod dievs, rastas atbildes ārpus tās. Tas bija agrāk, kad mazajam Cianīdam bija 12 gadu, bet šobrid, jau sasniedzot, oficiālo vecumu, 18. gadu slieksni, kad pat bērns drīkst izteikt savu viedokli arī skaļi, viņam tomēr likās interesanti noskaidrot, kamdēļ bērnam likt tik tizlu, neierastu, apgrūtinošu vārdu, jo uzvārds nav tas drausmīgākais, kuram nevarētu piemeklēt atbilstošu priekšgalu.

Indīgs dārzenis, ļoti indīgs darzenis, nāvējošs dārzenis, šie vārdi viņam mutuļoja galvā no brīža, tiklīdz viņš iemācījās domāt. Kalab? Kurš normāls cilvēks liks savam bērnam tādu vārdu? Tur visam bija kāda saistība un loģisks izskaidrojums, jo visai dzimtai, teiksim tā, vārdi nebija no dzirdētākajiem. Mamma - Želeja Kāle, tētis - Linolejs Kālis, vecāmāte jau izklausījās pēc normāla cilvēka - Maiga Kāle.Rets vārds, tomēr dzirdēts un nekas neparasts, pie tam sirmgalvjiem diezgan bieži sastopams.

Atstājot bērnību, skolas gaitas, pirmo vienpusējo mīlestību aiz muguras, nāvējošā ampula, burtiski 20 minūtes, pameta savu dzimto sādžu. "Sprīdītis" iedams pie sevis, smīnēdams Cianīds noteica. Iespējams, kāds tā arī nodomātu, bet ir citi laiki jeb cits gadsimts. Savas sapujušās lāpstas varat paturēt, tam paredzētajam mērķim, noslaukot degunu, jau tā spīdīgajā "Everlast" jakā, nokliedzās Cianīds. Mūsdienās zeltu rok ar modernākām metodēm un arī laime vairs nav kā bumerangs, kurš vienmēr atgriežas atpakaļ dzimtas mājās. "Katrs pats savas ampulas izrāvējs", ar neviltotu prieku smiedams jau skaļākā balsī, par savu asprātību. Pēc nepilniem 5 kilometriem viņš zināja, ka jābūt lielakam ceļam, uz kura nebūs ne sūnu, ne dubļu. Acis jau asaroja, iedomājoties asfalta smaržu vien, lai arī viņs nevarēja iedomāties, vienalga priekšstats bija, katrā ziņā lasīts par to kaut kur noteikti bija. Laikapstākļi ideāli - vēls pavasaris, tas nozīmeja, ka vasarā viņš, sliktākajā gadījumā, būs vismaz brūni nosauļojies. Svilpodams, ar pirmas nepieciešamības precēm pār plecu, Cianīds steidza maģistrāles virzienā, atvairot, traucējušos, liepas zarus nost no sejas: "Sasodīts, vai tad šeit sētnieka neviena paša nav? He, he..līgo svētki tuvojas, nu ja, Cinaīdus jau neatzīmē.." pukodamies, lielpilsētas iekarotājs, lavierēja pa aizaugušo taku, pie reizes pieturot dzimšanas apliecību, kuru jau gandrīz iespaidīgs koks bija sadomājis no krūšu kabatas nevilšus izķeksēt. No Cianīda sejas smaids nepazuda tamdēļ vien, ka dziļi kabatā, ar pelēku gumiju, kuru veiksmigi novilcis no mātes citramonu kaudzītes, gulēja skaists, eiro rimbulītis. "4891!!!" atbalsim atskanot, viņš izkliedza, savas mātes debetkartes PIN kodu. Cianīds bija pārliecināts, ka sainītis, kurš sastāveja no 500 eiro, ģimenē lielu iztrūkumu neradīs, jo neilgi pēc naudas iznemšanas, pienākuši lieli, melni vīri pie naudas aparāta un, cik noprotams, to arī uzpildījuši.

"Nu re...jau redzama ainava, ar glauno ceļa segumu un tur jau tālāk jaunās, lielās iespejas. Liepaja!" nemanīdams, ka siekala jau skārusi zodu, bīstamā ampula devās savas jaunās dzīves virzienā..Uzmetis pēdējo, bet ne nāvējošu skatienu milzīga auguma priedei, Cianīds, ar pārliecību noteica: "Ja es būtu varens vīrs, jeb atbilstošs savam vārdam, tad tu, vareno priedulēn, manā priekšā, pati paņemtu cirvīti un saskaldītos!" Ar apmierinātu labpatiku uzgriezis tai muguru vēl izmeta: "Un,protams, pēc pirmā aicinājuma, pagalītes skaisti aizčāpotu līdz šķūnītim." Pie šosejas, pastiprinoties vējam, varonīgais Cianīds saskārās ar pirmajām grūtībām: "Ehhh...priede, tu man devi mājienu, bet es to neizmantoju... tagad man jāčurā uz manas jaunās dzīves sākumposma.."

76 1 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Ekselenti!
2 0 atbildēt

es esmu par stulbu vai kā, jo nesapratu šo murgu emotion

kāds paskaidros kāpēc tas ir joku sadaļā, bet izklausās kā literatūra?

1 0 atbildēt