Stāv pieturā autobuss, kuram teju teju jādodas ceļā. Šoferis pirms braukšanas izvelk degvīna pudeli. "Kāds dzers?" Neviens neatbild. Izdzer, uzpīpē, izvelk nākamo pudeli. "Vēl kāds dzers?" Klusums. Šoferis izdzer arī to un nosaka "Nu ko, nāvinieki, braucam!"
"Vakar riepu pārdūru," šoferis stāsta kolēģim. "Uz naglas uzbrauci?" "Nē, uz piena pudeles." "Kā tad tu piena pudeli uz ceļa nepamanīji?" brīnās otrais. "Kā lai pamanu, ja viņa to zem mēteļa bija noslēpusi!"
Kāds vīrs brauc liftā un skaļi domā: "Svari? Nē... Strēlnieks? Nē... Mežāzis!! Nē.. Jaunava? Laikam nē.." Atbraucis uz pirmo stāvu, viņš atkal dodas atpakaļ un 27. Uzbraucis, atrod vajadzīgo kabinetu, paver durvis un vaicā: "Dakter, ko jūs man pirmīt teicāt?" "Vēzis, draudziņ, vēzis."
-Halo, vai Pēteris mājās?
-Mājās, mājās! Vainagus gan jau aizveda..
Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav."
Uz publisko namu zvana angļu lords:
- Atsūtiet man, lūdzu, steidzami uz mājām prostitūtu.
- Kādu tieši?
- Resnu, ārkārtīgi resnu, visresnāko, kāda tik jums ir.
Nu, labi aizsūta visresnāko prostitūtu, tā ierodas pie lorda. Tas viņu laipni sagaida un aicina doties uz blakusistabu.
Tur lords saka:
- labi, bet nu izģērbieties.
Prostitūta izģērbjas, lords skatās - jā, tiešām, šausmīgi resna, ļum vien visās malās.
- Tā, un tagad metieties četrrāpus, saka lords.
Prostitūta nometas četrrāpus, bet lords iesaucas:
- Bobo, nāc nu šurp! No blakusistabas izskrien liels dogs, prostitūta jau saraujas, bet lords saka:
- Skaties, Bobo, kāds tu kļūsi, ja tik daudz ēdīsi...
Lielā ātrumā pa ielu traucas "pārbāzts" pasažieru autobuss. Laiku pa laikam autobusa šoferim uznāk lēkmes - viņa seja kļūst zila, viņš atlaiž stūri, neadekvāti ķerās sev piekakla, rausta elpu. Autobuss brauc no vienas joslas otrā, pašažieri ķērc. Katru reizi, kad šoferim uznāk smaksānas lēkmes kāda pasažiere no priekšējā sēdekļa pieskrien pie šofera un sāk sist viņu ar lietussargu, somiņu un lamāt "mātes vārdiem". Pēc šādas padarīšanas autobusa vadītājam it kā kļūst labāk. Tas atkārtojās vairākas reizes līdz autobuss nonāk galapunktā un pasažieri izlec no autobusa un ātri vien pazūd. Pie vadītāja pienāk kāds vīrs un saka: "Atvainojiet... es esmu ārsts. Es redzēju, ka jums ir problēmas ar elpošanu, būtu jūs teicis, es varētu palīdzēt."
Autobusa vadītājs: "Sīkums! Tā sieviete, kas mani ik pa laikam sita ar lietussargu ir mana kaimiņiene. Viņas vīrs vakar pakārās un es viņu tikai pakaitinu"
- Vai jūs zināt, ka uz katra prezervatīva ir ražošanas numurs?
- Nevar būt!
- Var gan, tātad, jūs vienkārši nekad neesat to tik tālu attinis!
Pie poliklīnikas strīdas divi večuki:
- Es vecs?! Man ārsts pateica, ka mans organisms strādā kā pulkstenis!
- Viņš domāja smilšu.
Vecs skots sēž krogā. Sēž, sūc aliņu un kūpina pīpi. Sēž, sēž un beidzot saka:
- Lūk, tās dzirnavas es uzbūvēju viens pats... savācu akmeņus, sajaucu javu un uzbūvēju... bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dzirnavu cēlāju?
Izsūca vēl vienu aliņu.
- Lūk, to dārzu, kurā tagad ir pašas lielākās augļu un ogu ražas, es iestādīju viens pats... visi priecājas un ievāc ražu. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dārznieku?
Sēdēja, sēdēja, izdzēra vēl vienu aliņu.
- Lūk, to tiltu es uzbūvēju viens pats. Nozāģēju kokus, nomizoju un uzbūvēju tiltu. Tagad pār viņu brauc mašīnas, staigā cilvēki. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – tiltu būvnieku?
Izdzēra vēl divus aliņus.
- Bet atlika man vienu reizi paņemt priekšā aitu...
Mazdēls aizbrauc pie vectēva uz laukiem. Visu dienu klaiņo pa mājas pagalmu un neko nedara.
Vectēvs viņam saka:
- Ko tu, mazdēliņ, skumsti? Paņem suni, bisi, un aizej uz mežu nedaudz pašaudies...
Mazdēls aiziet, pēc stundas atskrien atpakaļ, satraukts. Acīs spīdot satraukumam, priecīgi saka:
- Vecotēv, tev nav vēl viens suns?!
Sieva trijos naktī klusiņām izlien no gultas, aizlavās līdz pieliekamajam, kur stāv vīra makšķerēšanas piederumi. Ar cirvja palīdzību viņa sacērt visas makšķeres, ar skābi aplej spoles un auklas. Pārlaužot pār celi spiningu, ar izpildīta pienākuma sajūtu sirdī, viņa apguļas blakus sava vīra siltajam sānam un mīļi pieglaužas tam.
- Jā... Viņai dzīvot atlika tikai divas stundas.
Sieviete skrien uz veikalu pēc maizes, pulkstenis – bez piecām astoņi, tūlīt slēgs ciet. Aizskrien līdz lievenim, skatās – guļ piedzēries vecis, ieskatās – normāls vecis, iebāž roku kabatā, patausta – lielisks vīrietis. Skatās pulkstenī – tūlīt veikalu aizslēgs, bet veci žēl atstāt. Sieviete pie sevis domā: tūlīt ātri, ātri ieskriešu veikalā, nopirkšu maizi, savākšu veci un aizvilkšu pie sevis uz mājām. Viņa ielido veikalā, paķer maizi, izskrien no veikala, bet veča vairs nav.
Sieviete ar asarām acīs skatās uz maizi rokās un saka:
- Dievs tētīt, var padomāt, ka divus gadus maizi neesmu ēdusi!
- Es gribētu būt riebīgs broilera gailis. Iedomājieties! Mani barotu, barotu līdz kaušanai, bet es dienu pirms kaušanas ņemtu un nosprāgtu!
Skaista meitene aiziet uz baznīcu un saka mācītājam:
- Svētais tēvs, esmu grēkojusi.
- Mans bērns, es klausos tevi.
- Mēs ar manu puisi sēdējām mājās, mana mamma aizgāja uz veikalu...
- Meitiņ, turpini!
- Viņš sāka mani skūpstīt...
- Turpini!
- Pēc tam viņš novilka man kleitu...
- Jaunkundz, turpini, turpini!
- Pēc tam viņš man novilka visu pārējo, noguldīja uz dīvāna...
- Nu turpini, turpini!
- Un pēkšņi atgriezās mana mamma...
- Vecā govs tāda!
Zini, Jānīt, kad tu piedzimi, tu biji tik briesmīgs, ka tad, kad mēs uz tevi skatījāmies, ārsts sanitāriem teica: - Ja tas kustas – šaujiet!!!
Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi," nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...
Puisis stāsta:
"...nu lūk, kāzās es uzaicinu līgavu uz pirmo deju. Dejojam pirmo, otro, trešo... Te pēkšņi pieskrien tas psihopāts, jaunais vīrs, un no visa spēka sper viņai pa kājstarpi..."
Klausītāji:
"Nabadzīte, laikam viņai ļoti sāpēja."
Puisis:
"Kas tad viņai, bet man trīs pirkstus salauza..."
Lauku ciematā:
- Tante Zoja, ziniet, es jūsu meitu, nu kā lai to pasaka, nu es viņu...
- Ko nu vairs, mīlīt, būs vien jāprec.
- Tak ne jau to, es viņu ar traktoru sabraucu.
Palātā ienāk ārsts un sanitārs ar cirvi rokās.
Ārsts izvelk sarakstu un lasa:
-Afanasijs-labās kājas amputācija.
-tuk!
-Sidorovs-labās rokas amputācija.
-tuk!
-Es teicu rokas!
-tuk!
-Es teicu labās!
-tuk!
