- Kas noticis?
- Viņa man prasīja: "Cik būs 7*9?", un es atbildēju: "63", savukārt viņa: "bet, cik būs 9*7?", un es atbildēju: "Kāda, nahuj, tur starpība?"...
- Patiešām, kāda starpība? - atbild tēvs, -labi, aiziešu.
Nākamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva:
- Tēt, tu uz skolu jau biji?
- Vēl nē.
- Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja.
- Par ko?
- Mēs nodarbojamies ar fizkultūru, kad viņa prasīja, lai paceļu labo roku, un es pacēlu. Pēc tam kreiso, un es pacēlu; pēc tam viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es pacēlu. Bet tagad viņa saka, lai paceļu kreiso kāju. Es viņai atbildu: "Ko, man vēl tagad uz pim*ja būs jāstāv?"
- Jā, patiešām..., - atbild tēvs, - labi, aiziešu.
Nākamajā dienā dēls atkal nāk no skolas:
- Papa, tu uz skolu biji?
- Vēl nē.
- Nesteidzies, mani izslēdza.
- Par ko?
- Mani izsauca pie direktora, aizgāju uz viņa kabinetu, kur sēdēja matemātikas skolotāja, fizkultūras un zīmēšanas skolotāja.
- A, nahuj, zīmešanas skolotāja atnāca?
- Es tā arī paprasīju.
