Bēgšana uz paradīzi17

Maziņš ievads. Izlasīju spokos vienu stāstu un mani pārņēma iedvesma. Slaida dāma ar lielām krūtīm, kas spiedās man ar tām klāt un ausī čukstēja: “Sāc rakstīt”. Tā nu es paņēmu šo stāstu un uzrakstīju tam nobeigumu, kādam, manuprāt, bija tam jabūt. Mana daļa ir tikai trešajā personā. Bet vispirms iesaku izlasīt orģinālo tekstu, kas atrodas šeit. - Bēgšana

Laura un Kate ieaicināja izsalkušo Andri uz gardām sviestmaizēm un kafiju. Andris piekrista, jo domāja, ka meitenēm vienmēr patīk parūpēties par ceļotājiem. Kad sviestmaizes un kafija tika notiesātas, Kate sniedzās pēc izdzertās krūzes un gluži "netīši" viņas kleita noslīdēja atsedzot viņas krūtis. Kate kārdinoši pasmaidīja un ieliekot savu pirkstu starp lūpām un viegli sakožot nagu, kautri pateica: "Upsiii". Andris apskatījās uz Lauru un tieši tajā brīdī viņai ari kleita noslīdēja un atsedzot viņas pienainās krūtis. Andris tik paspēja izdvest: "Mammīt", kad meitenes jau bija pie viņa un skūpstīja viņam kaklu.


Kad akts bija beidzies, Andris ar smaidu aizvilka biksēs rāvejslēdzi un smaidot nodomāja: "Šitam džeki mājās neticēs!!" Apmetis mugursomu pāri pleciem un atvadoties pateicies par viesmīlību, viņš ar mačo gaitu devas uz durvju pusi. “Tu kaut ko neaizmirsi?”, Kate ievaicājās. “Ko tad?”, Andris neizpratnē atbildejām. “Naudu par baudu, Tu jākli. Mēs esam ielas meitas!!”, Laura atcirta. Andris samulsa, bet pēc tam palika dusmīgs un kliedza: “Es Jums kuces neko nemaksāšu, ejat ratā slampas”!! Viņš devās ārā pa durvīm, bet uz lieveņa viņu apturēja liels tēvainis ādas jakā, uz kakla viņam bija uztetuvēta striptīzdejotāja ar lielām krūtīm, kas šļūc pa stieni lejā. “Kur tad Tu puisīt sataisījies nesamaksājis? Domā, ka te ir kāda labdarības iestāde? “Es neko nemaksāšu, ejiet Jūs visi dirst, tā ir kaut kāda krāpšana”. Andris pateicis, gāja garām tēvainim, bet tēvainis viņu sagrāba, izvilka revolveri ar garu stobru un iebāza viņam to mutē. Tu sīkais jākli vai nu maksā vai tavas smadzenes tiks izbārstītas pa lieveni vārnām kā barība!!”, tēvainis dusmīgi rūca. Andris novilcis mugursomu izmisīgi rakņājās pa to. Kaut viņš zināja, ka skaidras naudas viņam līdzi nav, tomēr cerība atrast kaut ko bija. Beidzis rakņāties viņš ar trīcošām rokām izvilka no mugursomas reņģes konservu. Sniedzis vienu “mīnu” un gandrīz raudot sacīja: “Man ir tikai reņģes, ļoti garšīgas, ja vajag man ir pilna soma”!! Tēvainis pasmaidīja. Andrim šis smaids atgādināja tēva smaidu, kad Andris pusaudžu vecumā atnāca pālī mājās un uz jautājumu vai viņš ir dzēris, viņš kategoriski atbildēja: “Nē”. Viņš pēc tam tika noperts ar platu siksnu.

Tumsa, saule jau norietējusi. Tik piecas vārnas sēž bērza galotnē skatās uz visām pusēm, kad pēkšņi atskan šāviens un tās paceļās spārnos, metoties prom katra uz savu pusi. Zīmīgi, ka pēc šāviena Andra kabatā sāka zvanīt telefons un zvana tonis bija Cold play dziesma “Paradise”. Pa to laiku pie mājas biebrauca mašīna ar skaļu mūziku. Tēvainis paņemis Andri aiz kajām un velkot uz pagrabu sacīja: “Meitenes, Jūs ziniet, kas Jums jādara, rīkojieties!!!” Kate ar Lauru augspapēdenēs tipināja uz mašīnas pusi, bet neviens nepamanīja vārnu, kas sēdēja uz mājas jumta un notiesāja gabaliņa Andra smadzenes, Ja uz to apskatītos, tad droši varētu teikt, ka tā ir nokļuvusi paradīzē.