-Reiz dzīvoja meitenīte, vārdā Dzeltengalvīte...
-Sarkangalvīte!
-Nuja, Sarkangalvīte. Kādu dienu māmiņa viņai teica: ''Mīļo Zaļgalvīt...''
- Nē taču- ''Sarkangalvīt!''
-Nuja. ''Sarkangalvīt! Aizej pie tantes un aiznes viņai šo spaini ar kartupeļu mizām.''
- Nē! Māmiņa teica; ''Aizej pie vecmāmiņas un aiznes viņai šo grozu ar pīrādziņiem.''
-Nu pareizi! Meitenīte devās iekšā mežā un satika žirafi...
-Kas par niekiem! Viņa satika vilku, neviz žirafi!
- Un vilks viņai jautā; ''Cik ir sešreiz astoņi?''
-Nekā tamlīdzīga! Vilks jautā; ''uz kurieni tu ej?''
- Tev taisnība. Un Zilgalvīte atbild...
-Tā taču bija Sarkangalvīte!!
-Jā, un viņa atbild; ''Es eju uz tirgu pēc gurķiem un tomātiem.''
-Nepavisam nē1 Viņa atbild; ''Es eju pie slimās vecmāmiņas un esmu apmaldījusies.''
-Pareizi. Un zirgs saka...
-Kāds zirgs? Tas taču bija vilks!
- Nu skaidrs ka vilks. Tātad vils saka; ''Brauc ar septiņdesmit piekto tramvaju līdz Doma laukumam, izkāp un nogriezies pa labi- tur tu ieraudzīsi kāpnītes ar trim pakāpieniem un blakus zemē vienu naudas ripiņu;kāpnītes nekādā ziņā neaiztiec, bet naudiņu paņem... :D