Rīts sākās traģiski!! Es pamostoties sajutu pretīgu smaku. “Sūdi!!!”, es iesaucos un uzreiz skatījos zem segas vai neesmu iestādījis brūnos redīsus, jo atcerējos, ka sapņoju par zemes nogruvumiem, kas varētu izraisīt miegā apdiršanos. Par laimi viss bija kārtībā. Bet paskatījos pie kājām un tur bija sūdi, ko kaķis bija piedirsis. Tās nebija parastas sīkas spiras, ko varētu vienkārši nokratīt no palaga, bet tā bija totāla maizes zupa, kas atradās uz mana palaga un gaidīja, kad varēs tikt pasniegta. Mans resnais, spalvainais draņķa kaķis bija parūpējies par brokastīm gultā. Viss nebūtu tik traki, ja es pa miegam nebūtu tos sūdus ar kāju izvazājis pa visu palagu. Izskatatījās pēc kaut kādas sātana zīmes uz palaga, liekas ka mans kaķis mani pa nakti gribēja upurēt sūda dievam.
Atriebība ir salda - piedi*stā kaķa kastīte40
Sūda Pūks manās acīs visu dienu nerādījās, es sapratu, ka tas draņķis to ir izdarījis speciāli. Viņš varbūt izskatās pēc tāda stulba, resna dirsēja, bet viņš saprata ko dara. Manuprāt, tas bija tāpēc, ka es viņu vienu nakti izspēru no gultas, jo neizturēju viņu piršanu.
Es izdomāju atriebties, jo man nekad nepatīk zaudēt. Tas notika vēlā pēcpusdienā, kad Pūks bija iemidzis un visapkārt bija klusums, tik Pūka pirdieni ik pa laikam ieskandināja klusās dzīvokļa telpas liekot sajusties atkal dzīvam, jo pretīgā pirdienu smaka cirta nāsīs.
Man bija jārīkojas ātri, precīzi un klusi. Plāns bija vienkāršs, kamēr Pūks bija iemidzis aiziet līdz koridoram kur atradās viņa kastīte un to piedirst pilnu. Biju pirms tam pieēdies, lai brūnais salūts nāktu ārā aumaļiem un nosegtu visas kaķa smiltiņas. Aiztipināju līdz kastītei, novilku šortus un pantalonus un notupos tā it kā svaru zālē taisītu tupienus un sāku spiest. Šī atriebības smarža bija kā svētki, likās, ka man ir dzimšanas diena un es beidzot saņēmu ilgi kāroto dāvanu. Es nekad nebiju līdz šim smaidījis diršot.
Biju padirsis un kad gribēju doties prom, tad sajutu dīvainu sajūtu, pasmaidīju un sacīju: “Tas nav viss, man ir vel Tu resnais draņķi!!!” Izskatījās, ka kastīte pilna ar snikera batoniņiem.
Es sēdēju dīvānā un sūcu aliņu, kad Pūks lēnām samiegojies vilkās uz kastīti, lai padirstu. Es noliku aliņu un vēroju. Viņš apstājās un sastinga, tad lēni ošņājot gāja tuvāk. Kād bija pavisam klāt tad salecās un kā bulta aizskrēja uz citu istabu. “Tu neesi Tu pats, kad esi izsalcis, uzēd manus sūdus draķņi”!!! Viens viens neizķirti. Uzvaras aliņš garšoja pasakaini. Es iemalkoju malku un noteicu: “Bļeģ, man tāpat tos sūdus būs jāsavāc.”
