Cienījamie mediji, žurnālisti, lasītāji!
Vēršos pie Jums, jo man apnikuši nemitīgie uzbrukumi publiskajā telpā par to, ka es neko nedaru, tikai izmantoju citus politiķus, lai spodrinātu savas spalvas!
Pirmkārt, vēlos apliecināt, ka neesmu ne putns, ne dzīvnieks un tāpēc nekādu spalvu, kuras varētu īpaši spodrināt, man nemaz nav. Matu krāsu esmu saglabājis dabisko, par tās toņiem rūpējas pati daba. Otrkārt, esmu pārliecināts, ka reaģēšana uz dažādiem notikumiem, īpaši "kolēģu" kļūdām, ir dabiska parādība jebkura politikas vērotāja karjerā.
Piemēram, ja krāpšanos ar nodokļiem jokojot saucu par "sprūdžingu" jeb skumji pasmejos par kādu ministri, kura ir "nogrendējusi" svarīgu valsts kultūras objektu, šī ironija ir pamatota ar reāli notiekošiem faktiem un tautas nosodījumu, manuprāt, pa īstam pelnījuši ir tikai tās izraisītāji.
Treškārt, esmu procesā nācis klajā arī ar vairākiem racionalizācijas priekšlikumiem, kas mūsu valstij rezultātā būtu tikai un vienīgi ieguvums, ja mēs spētu paskatīties tālāk par politisko kauju lauku tepat deguna galā. Viens no piemēriem ir tas, ka varētu netērēt pilsētas budžetu ceļu segumu atjaunošanai. Lai taču naudu tam samet tie, kam tas ir pa īstam vajadzīgs! Piemēram, taksisti. Kas pelna, lai maksā.
Vai cits priekšlikums. Vecrīga ir pilna ar jauniešiem, kas garāmgājējiem dala reklāmas lapiņas un aiz rokas velk tos iekšā visādos klubos. Kāpēc to pašu nevarētu darīt pie Rīgas domes?
Arī tualešu jautājumu varētu risināt lētāk, izmantojot pilsētā jau esošo infrastruktūru - vienkārši pie vārtrūmēm salikt burtus М un Ж, un lieta darīta!
Un visbeidzot, lai atrisinātu mūžīgos strīdus par Uzvaras pieminekli... Kādreiz bija strīdi arī par Barklaja de Tolli pieminekli, sava lāstu artava ir tikusi pat Ulmaņa piemineklim, par Ļeņinu nerunāšu vispār. Varbūt vienkārši nojaucam pilnīgi visus pieminekļus Latvijā? Tad arī nebūs nekādu domstarpību, varēsim dzīvot mierā un saticībā kā normāla valsts.
Uls Nišakovs, politikas vērotājs
2013. gada 12. novembrī
