Šoreiz atkal ar karikatūrām. Nākamajā daļā atkal vēlaties karikatūras vai hausismus? Izsakiet viedokli komentāros. Jauku lasīšanu visiem!
Ārstu stāsti par padumjiem pacientiem 31
Man bija paciente, kura bija ļoti nikna par to, ka atkal ir stāvoklī. Viņa bija lietojusi diafragmi TIEŠI TĀ, kā viņai bija mācīts. Uzmanīgi pārbaudījusi, vai nav caurumu, uzklājusi spermicīdu, ievietojusi to un pārbaudījusi vai tā stāv pareizi, nēsājusi visu nakti un pēc tam no rīta izņēmusi un nomazgājusi.
Un tad pārradās viņas vīrs no naktsmaiņas...
Pati jocīgākā lieta, ar kuru jebkad esmu strādājis, bija kāds 21-22 gadus vecs puisis, kuram bija tonsilīts (iekaisušas mandeles). Viņš nāca no ļoti nabadzīgas un analfabētu ģimenes. Viņš atteicās lietot jebkādus medikamentus un sacīja man, ka viss, ko viņam vajadzēja, bija ''iekost saulē''. Apmēram pusdienlaikā viņš izgāja laukā, atvēra muti, cik plaši vien spēja un burtiksi ''koda saulē'', lai tās karstums ''piededzinātu'' mandeles un viņš dažu nedēļu laikā izārstētos. Kad tas nenostrādāja, plāns B bija to pašu darīt naktī, mēnessgaismā.
Savā internatūras laikā strādāju slimnīcas uzņemšanas nodaļā, akūto pacientu daļā. Pie mums ieradās meitene ar šaušalīgāko konjuktivītu, kādu vien biju redzējis. Viņas acis bija sarkanas, asaroja un no tām sūcās strutas. Uzdevis viņai visus parastos jautājumus, viņa atbildēja, ka viņai nav ne jausmas, kas varētu būt noticis - nekad agrāk viņai ar acīm nebija bijis problēmu.
Es viņai acīs iepilināju krāsvielu, lai aplūkotu tās labāk oftalmoskopā un ieraudzīju, ka viņas acīs ir kontaklēcas. Viņai nepatika savu acu dabiskā krāsa, tādēl viņa pirms 8 mēnešiem bija nopirkusi zilas kontaktlēcas. Nekad tās nebija izņēmusi, pat naktīs ne. Un neiedomājās man par to pateikt, kad jautāju, vai viņai acīs nav svešķermeņu.
Neko darīt, nolasīju viņai skarbu lekciju un nosūtīju pie ofatalmologa.
''Kādēļ jūs man neteicāt, ka lietojat medikamentus pret augstu asinsspiedienu?''
''Nu, es dzeru savas asinsspiediena zāles un nu man nav paaugstināta asinsspiediena!''
Esmu farmaceits un uz aptieku atnāca vīrietis, kurš sūdzējās par izsitumiem uz kājas. Es uzdevu visus standartjautājumus, lai noskaidrotu viņa slimības vēsturi, jo vajadzēja izlemt, vai sūtīt viņu pie ārsta, vai arī pietiks ar kādu ziedi. Vismaz piecas minūtes pagāja līdz noskaidroju, ka viņam ir diabēts. Nezinātājiem paskaidrošu, ka nepareizi ārstēts diabēts vai neārstēts vispār var novest pie asinscirkulācijas traucējumiem kājās. Viņam pēc diagnozes uzstādīšanas tas tika skaidrots.
Pie mums uz plānveida operāciju ieradās paciente. Māsiņa jautāja, vai viņa ievērojusi badošanās noteikumu. Viņa teica, ka jā, bet māsiņa nenoticēja. Labi ka tā, jo pēc ilgākas uzstājīgas iztaujāšanas, paciente atzinās, ka no rīta apēdusi sešas šokolādes tāfelītes un izdzērusi glāzi apelsīnu sulas. Operācija nenotika.
Man bija pacients, kurš bija pārliecināts, ka dzerot vīnogu sulu ar dzeramo sodu viņš izārstēsies no prostatas vēža.
Es sacīju: ''Taču jūsu vēzis progresē.''
''Es tomēr palikšu pie sava plāna, man šķiet, ka palīdz.''
Lieki teikt, ka viņš atteicās gan no ķīmijterapijas, gan staru terapijas un operācijas. Un es centos vai zils palikdams viņu pierunāt...