Arī viņiem ir bijušas ķibels :) #312

Dienā, kad notika 12. klases pēdējais eksāmens. ar klases meitenēm nolēmām to nosvinēt. Paceļam uz svinībām nolauzu kurpei papēdi, taču tākā tas vēl līdz pusei turējās pie kurpes , domāju ka gan jau kautkā izvilkšu. Svinību laikā pamanījos arī saplēst kleitu, un protams pazuadēt kurpes papēdi. Domāju , ātri aizlavīšos uz autobusu, lai tiktu mājās pārģērbties, un ātri atpakaļ. Skrienot un autobusa pieturu pāri zālājam otras kurpes papēdis arī nolūza un pateicoties tam neveikli nokritu tieši suņa kakās. Iekāpu atobusā , protams, visi cilvēki no manis stāvēja pa gabalu . Jutos ļoti neērti, taču kronis visam - izkāpjot gala punktā šoferis aizverot durvis ievēra tajās manu kleitu, ko protams nepamanīju , kā rezultātā paliku tikai ar kleitas augšdaļu un leginsiem.

Tā kā ar māsu esam dvīnes , jau no mazotnes ir nācies pārdzīvot visādu pārpratumus.Reiz abas kopā apmeklējām vienu solāriju. Māsa no rīta, bet es nedaudz vēlāk. Kad iegāju solārijā administrātore, sāka uz mani jocīgi skatīties , it kā nesaprazdama ko es gribu. Es tikai atbildēju ka man ir pieraksts uz solāriju. Tad viņa pārmetoši teica , ka divreiz dienā nedrīkst sauļoties , un nav ko tēlot cacu , kas cenšas iegūt grillētas vistas iedegumu.Es biju samulsusi, un tikai pēc brīža sapratu ka viņa mani ir sajaukusi ar manu māsu. Kad izskaidroju situāciju, bija viņas kārta sarkt! Vēl tagad ejot uz solāriju sasmaidos ar administrātori par šo gadījumu.

Kādu sestdienas vakaru izdomājām ar čomiem aizbraukt uz vietējo klubu. Kārtīgi pārlējām acis, un laikam tieši tas bija iemesls, kāpēc mūsu noskatītās meitenes atteicās ar mums izklaidēties. Kad sapratām ka nekas nespīd izlēmām doties mājās. Jānis, kurš bija mūsu šoferis un tovakar nedzēra, izskatījās atvieglots ka beidzot tiks mājās gulēt.Braucām pa lauku ceļu, viss tumšs un kluss, mūzika arī neskanēja, jo maģis bija sabojājies. Pēkšņi viens no mūsu darugiem -Andrejs- sāka bļaut kā traks ; '' Eži, eži, uz ceļa ir eži, bremzē!'' Jānim divreiz nebija jāsaka- šis kā dev pa bremzēm , tā mašīna uz grants ceļa šķērsām. Mēs no šādas atrakcijas kļuvām skaidri , kā stikliņi, izkāpām no mašīnas un gājām skatīties tos daudzos ežus. Kad ieraudzījām, no smiekliem gandrīz apkritām. Viss ceļš bija pilns ar zirgāboliem! tā arī bija Andreja redzētā ežu ģimene.

Es jau kādu laiku jutu, ka mus ar draudzeni kaut kas nav īsti kārtībā. Mēģināju ar viņu runāt, bet nekas neiznāca , jo uz maniem jautājumiem atbildēja vien ;'' Ar mani viss ir kārtībā.'' Kādu dienu es no viņas saņēmu dīvainu īsziņu; '' ļoti gaidu mūsu tikšanos. Mīlu Tevi!'' Es no sākuma kaut kā neiebraucu - Mēs taču dzīvojam kopā... Bet pēc tam atklājās, ka mana draudzene jau kādu laiciņu satiekas ar citu. Un to isziņu viņa nosūtīja speciāli, jo nav varējusi man to citādāk pateikt.

Man ļoti patīk braukt naktīs - mašīnā skan laba mūzika, ielas ir tukšas - ko vēl vairāk var vēlēties! Pēkšņi ieraudzīju ka ielas malā stāv mašīna un meitene, kas turēja rokās ceļa avārijas zīmi. Atcerējos ka pats reiz nonācu nelaimē , bet mašīnas tik brauca un brauca garām. Tāpēc nolēmu apstāties. Izrādās, ka bija notikusi sadursme un vainīgais no notikuma vietas aizbraucis. Un meitene palikusi viena, nakts vidū uz ceļa , bez sakaru līdzekļiem nezinot ko lai iesāk. Tad es no sava telefona piezvanīju ceļa policijai un mēs sākam gaidīt. Iesēdināju meiteni savā mašīnā, bet pats gāju apskatīties notikuma vietu. Kādus 50 metrus no sadauzītās mašīnas ieraudzīju , ka uz ceļa mētājas automašīnas numura zīme - kas visticamāk bija nokritusi sadursmes laikā. Nu gan veiksme! Bet kad uzmanīgāk apskatīju mašīnas numur , man šķita ka tas ir pazīstams. Tad atbrauca policija, protams pārbaudīja numura zīmi datu bāzē, un manas aizdomas apstiprinājās - Tā bija manas (nu jau bijušās) draudzenes manšīnas numurzīme. ES vienkārši biju šokā!