›

Ardievu, māt...!22

34 2

Reiz augusta novakarē kāds jauns vīrietis iepirkās lielveikalā savām vecpuiša vakariņām. Nekas dižs - pāris saldētu pusfabrikātu un tamlīdzīgi. Iespējams pat, ka vienā no Purvciema „Maximām”. Tagad viņš meklēja vēl iecienīto aliņu. Staigājot starp plauktiem, viņš ievēroja ka viņam nepārprotami seko vecāka gadagājuma sieviete, uzlūkojot ar sēru, žēlīgu skatienu. Vīrietis nemitīgi nogriezās citā ejā, cenšoties no sievietes izvairīties, jo jutās dīvaini, taču uzmācīgā kundzīte atkal un atkal viņu panāca. Beidzot viņam izdodas atrauties no sekotājas un atrast vajadzīgo preci. Kad viņš devās pie kases, priekšā bija jau pagara rinda. Un pēdējā rindā stāvētāja bija tā pati nenormālā tante. Pie tam – ar pārtikas piekrautiem ratiņiem. Sasodīts, darbojas tikai viena kase. Nu neko, stāvēs tepat. Protams! Vecā kundze pagriežas pret viņu un uzlūko skumji žēlīgu „suņa skatienu”, liekot vīrietim justies mega – neērti. Beidzot vecā kundze viņu uzrunā: „Es ļoti atvainojos par savu uzmācīgo skatīšanos! Bet jūs izskatāties mats matā kā mans dēls, kurš pirms divām nedēļām Anglijā nomira!”. Un kundzīte sāk izmisīgi šņaukāties un meklēt kabatā lakatiņu. „Tieši kā mans dārgais Andrītis, nu mats matā. Pilnīgi!” viņa turpina aizlauztā balsī un šņukst. Tikmēr kasiere sākusi jau skaitīt kundzītes pirkumus un kundzīte vaicā jaunajam vīrietim: „Vai jūs varētu sniegt nelielu pakalpojumu bēdās slīkstošai mātei? Vai jūs, lūdzu, varētu pateikt: „Uzredzēšanos, māt!”, man aizejot? Tas varbūt izklausās dīvaini, bet tas man tiešām liks justies mazliet labāk – Andrītis pat nepaspēja no manis atvadīties, ārzemēs strādāja… Un jūs – tik līdzīgs…” un viņai atkal aizlūst balss. Jaunais vīrietis ir bezgala apjucis, taču piekrīt. Kundzīte vāri pasmaida caur asarām, paņem savus trīs piekrautos maisus, un pamāj. „Uzredzēšanos, māt!”, vīrietis saka, pamājot pretī. Aina ir tik aizkustinoša, ja tā būtu filma, perfekta melodrāma, tagad fonā skanētu skumja vijoles melodija. Protams, tas ir lielveikals un te nekas tāds nenotiek. Vien radio turpina spēlēt. Vīrietis, sajuties aizkustināts par savu labdarību, viegli apjucis, nepievērš uzmanību kasei. Līdz mirklim, kad kasiere saka: „No jums 78 lati, piecdesmit deviņi santīmi!”. Vīrietis sašutis paskatās uz savām trim pelmeņu pakām, kasti alus un sašutis iesaucas: „Ko???? Te būs kāda kļūda!!”. Kasiere nīgri palūkojas augšup: „Nē, viss ir pilnīgi pareizi. Jūsu māte pirms tam teica, ka jūs samaksāšot arī par viņu…”