''Kāpēc tu izej uz balkona, kad es sāku dziedāt?''
''Lai kaimiņi nedomā, ka es tevi situ,'' atbild vīrs.
''Kāpēc tu izej uz balkona, kad es sāku dziedāt?''
''Lai kaimiņi nedomā, ka es tevi situ,'' atbild vīrs.
Kādu rītu, kad sieva bija mājās, viņa izdzirdēja klauvējienu pie durvīm. Viņa atver durvis un priekšā stāv svešs vīrietis. Viņš tai vaicā: ''Vai tev ir vagīna?''
Sieva aizcērt durvis un saviebj seju.
Nākamajā rītā atkal kāds klauvē pie durvīm un tur stāv tas pats vīrietis un uzdod to pašu jautājumu: ''Vai tev ir vagīna?''
Sieva atkal riebumā aizcērt durvis. Vakarā, kad vīrs atgriezies no darba, viņa pastāsta par pēdējo divu dienu laikā notikušo. Nedaudz noraizējies, bet maigā balsī vīrs saka: ''Neuztraucies, mīļā, es rīt paņemšu brīvdienu, lai būtu mājās, ja nu gadījumā tas rupeklis atgriežas.''
Nākamajā rītā atkal kāds klauvē pie durvīm un abi pie tām pieiet. Vīrs čukst sievai: ''Mīļā, es paslēpšos aiz durvīm. Šoreiz saki, ka tev ir vagīna. Gribu redzēt ar kādu mērķi viņš to prasa.'' Viņa apstiprinoši pamāj ar galvu un atver durvis.
Protams, pretī stāv tas pats vīrietis un atkal vaicā: ''Vai tev ir vagīna?''
''Jā, ir gan,'' sieva atbild.
''LIeliski. Lūdzu, pasakiet savam vīram, lai liek manas sievas vagīnu mierā un sāk izmantot tavu.''
Vīrs ar sievu svētdienā izbraukuši spēlēt golfu. Sieva pēkšņi prasa vīram: ''Ja es nomirtu, vai tu precētos otrreiz?''
''Nē, nemūžam, dārgā.''
''Esmu droša, ka precētos gan.''
''Nu jā, laikam jau.''
''Vai tu ļautu viņai gulēt mūsu gultā.''
''Jā, laikam jau.''
''Vai tu ļautu viņai izmantot manas golfa nūjas?''
''Nē, viņa ir kreile.''
Sieva pamatīgi sadusmojās uz vīru, savāca visas viņa pekeles un pavēlēja doties prom. Kad viņš jau bija pie durvīm, viņa uzkliedza: ''Es ceru, ka tu mirsi lēnā, sāpīgā, ilgā nāvē!''
''Tātad tu gribi, lai es palieku?''
Pāris brauc pa diezgan vientuļu ceļu vairākas minūtes nesakot ne vārda. Iepriekš bija sanācis sastrīdēties un neviens nevēlējās atkāpties no savas taisnības. Tā nu gadās, ka sanāk braukt tieši garām kazu, govju, cūku ganāmpulkam, un vīrs sarkastiski vaicā sievai: ''Tavi radi?''
''Jā, '' viņa atbild, ''No vīra puses.''
Trīs māsas nolēmušas precēties vienā dienā, lai aiztaupītu vecākiem liekus tēriņus. Lai vēl vairāk ietaupītu naudu, visas nolemj, ka prātīgāk būtu pirmo nakti pavadīt pie vecākiem, jo viesnīcas taču dārgas.
Vēlāk tai naktī māte nespēja iemigt un devās uz virtuvi pēc tējas. Pa ceļam viņa pietipināja pie vecākās meitas istabas un dzirdēja klaigāšanu. Viņa pie sevis nodomāja: ''Tas ir normāli. Īpaši kāzu naktī.''
Tālāk viņa pietipināja pie vidējās meitas istabas un dzirdēja smieklus. ''Arī tas ir normāli,'' māte ķiķinot nodomāja.
Visbeidzot viņa pietipināja pie jaunākās meitas istabas, bet nedzirdēja ne čiku, ne grabu, bet neko daudz par to nedomāja.
Nākamajā rītā, kad vīri biji devušies darīt veču lietas, māte virtuvē vecākajai meitai vaicāja par pagājušās nakts trokšņiem. ''Mammu, tu vienmēr teici, ka jākliedz, kad sāp.''
''Tev ir pilnīga taisnība, meitiņ,'' noteica māte un vērsās pie vidējās meitas. ''Kāpēc tavā istabā bija dzirdama ķiķināšana?''
Meita atbild: ''Tu vienmēr teici, ka, ja kut, tad jāsmejas.''
''Jā, jā, tā jau ir, meitiņ,'' māte smaidīdama atcerējās savus pirmos laulību gadus. ''Un tu, mazā? Kāpēc tavā istabā kapa klusums vakarnakt?''
''Vai tad tu neatceries, mamm? Tu vienmēr mācīji nerunāt ar pilnu muti!''