Ar dievu bērnība!!!2

To dienu kad visa mana pasaule mainījās, es veljoprojām atceros kā šodienu. Tā bija diena kad beidzās mana bērnība.
Parasti bērnība beidzas tad kad iestājas pubertāte, sāk interesēt pretējais dzimums, zēni tā vien vēlas pabarot meitenes mincīti ar savu desiņu. Zēniem uz ķermeņa sāk augt mati, bet meitenēm veidoties krūtis un sākas mēnešreizes. Bet labi jābeidz te filazofēt, un jarunā par tēmu.
Tas bija agrs piekdienas rīts, kā par nelaimi tā bija piekdiena 13.datums, jā toreiz arī bija debesis apmākušās kā vēstnesis par gaidāmo nelaimi.
Mani uzmodināja dīvainas skaņas, kas bija dzirdamas no vecāku istabas. Sākumā nepievērsu tam uzmanību un centos atkal aizmigs, bet kā par nelaimi daba sauc. Lēnā garā izlīdu no gultas, gribat ticat gribat neticat, bet kā par nelaimi ar kreiso kāju. Kamēr biju izlīdis no gultas skaņas no vecāku istabas bija kļuvušas intensīvākas, man bija bail iziet no istabas. Par visiem spēkiem sev biju ieskaidrojis, ka nekas slikts nenotiks un izgāju ārā pa durvīm. Ar lielu nožēlu jāsaka, ka ceļš uz tualeti veda gar vecāku istabu, un kā par nelaimi tur bija vaļā durvis. Es lavijos pa gaiteni kā ņindza kuru nevar ne redzēt ne dzirdēt, bet ejot gar vecāku istabu ziņkāre ņēma virsroku un es paskatījos iekšā pa durvīm, un tad beidzās mana bērnība. Jā tieši tajā mirklī, jo vecāki skaļi smējās un teica - tas idiots, ko mēs saucam par savu bērnu pat nezin ka ziemas svētku vecītis nav īsts, un ka mēs paši liekam dāvanas zem eglītes.
Es raudot aizskrēju uz savu istabu, un no tā laika pat skatoties bembiju man bija jāsmejas par to kā nošāva viņa tēvu, jo visa mana bērnība bija lieli meli.
Kā arī tagad kad eju uz tualeti, ja redzu vecāku istabas durvis vaļā es skaļi nobļaujos - bļēģ durvis aizverat es negribu redzēt kā jūs tur p*******.
Bet nu jau es esmu pieaudzis, un no saviem bērniem neko neslēpju, jo negribu lai viņi kļūtu tādi kā es!!!