Ķirurgs slimnīcā kliedz:
– Bērziņas kundze,
vai, slaukot grīdu, nieres neatradāt?
– Dakter, vai ir dzīve pēc nāves?
– Jums liekas, ka man kā proktologam tas labāk redzams?!
– Dakter, es varu staigāt pa griestiem.
– Parādiet.
– Iedodiet man 200 gramus konjaka un skābu gurķi.
– O! Pagaidiet, es pasaukšu kolēģus.
Atnāk ārsti.
Vīrietis iedzer, uzkož gurķīti un pastaigājas pa griestiem.
– O! Tas ir unikāls gadījums, vajadzētu pasaukt galveno ārstu.
Atnāk galvenais ārsts un vīrietim atkal dod konjaku un skābu gurķi.
– Nē, vēlreiz pa griestiem nostaigāt nevarēšu,esmu jau piedzēries.
– Pie velna griestus!Galvenais, parādi, kā tu uz konjaka uzkod skābu gurķi.
– Tā, tā, ļoti labi. Domāju, ka pēc nedēļas, divām jūs apskatīs Ozoliņa kungs.
– Kas ir Ozoliņa kungs?
– Mūsu patologanatoms.
Aptiekārs jautā apmeklētājam:
“Nu, kā, vai ārstnieciskās dūņas,
ko jūs iegādājāties, palīdzēja uzlabot jūsu sievas izskatu?
– “Tikai pirmās divas dienas. Pēc tam tās nokrita.”
Igaunis aizgājis pie ārsta – venerologa:
– Dakter, paskatieties, lūdzu! Man pil…kaut kas nav kārtībā.
Ārsts veic apskati un jautā:
– Tā, tā…kad pēdējoreiz jums bija sekss?
– Pirms 3 dienām.
– Nu ko, draugs, apsveicu, jūs beidzat!
– Kāds jums skaists suns, droši vien arī gudrs?
– Jā, viņš man vienreiz pat izglāba dzīvību.
– Kā tas notika?
– Biju apslimis, un suns dzīvoklī neielaida ģimenes ārstu.
– Dakter, ko man darīt?
Es pastāvīgi ar sevi sarunājos.
– Traucējat sievai un tuviniekiem?
– Nē, es dzīvoju viens.
– Tad runājiet uz veselību.
– Bet dakter, ja jūs zinātu,
cik es esmu apnicīgs!
Pie ārsta ierodas vecs vīrs:
– Dakter, ko darīt, man ir stiprs klepus?
– Cik jums gadu?
– Septiņdesmit.
– Bet vai tad, kad jums bija četrdesmit, jūs nekle-pojāt?
– Dievs, pasarg!
– Un kad bija piecdesmit?
– Ari ne.
– Sešdesmit gados?
– Nē.
– Nu, kad tad jums klepot, ja ne tagad.
– Dakter, kāpēc tabletei
pa vidu tāda rieva svītras veidā?
– Ja slimnieks atsakās dzert zāles,
tad tableti liek dibenā un
ieskrūvē ar skrūvgriezi.
