Anekdotes2

Advokāts ir ticis pieteikts darbā.
Nākamajā diena advokatam
atradis kuru aizstāvēt.
Tiesas sēde advokāts saka:
“Es esmu atradis 3 pierādijumus par to
ka aizturētais ir vainīgs.”
Samaksas dienā aizturētais iedeva
advokātam 5 centus.
Aizturētais saka:
“Pasaki man godīgi,
tu pamatskolu esi izgājis!”

Jauna skolotāja aptaujā 4. klases skolniekus
attiecībā uz nākotnes nodomiem-kas kurš būs.
Protams, nākotnē visas būs modeles,
aktrises-puikas biznesmeņi, juristi,
pa kādam lidotājam, kosmonautam un ugunsdzēsējam.
Pēterītis noziņo.
– Es būšu seksopatologs.
– Pēterīt, vai tu zini, ar ko šīs profesijas pārstāvji nodarbojas?
– Protams. Skolotāj, pienāciet te, pie loga.
– Nu, kas tur ir?
– Redziet, parciņā uz soliņa sēž 2 sievietes un ēd saldējumu.
Ievērojiet, viena kož, bet otra sūkā.
Kura no viņām ir precēta?
– Kā tev nav kauna, tās ir jēlības,
izsaukšu vecākus uz skolu!
– Skolotāj, precētā ir tā, kurai pirkstā gredzens,
bet tādas kā jūs es nākotnē ārstēšu.

Desantnieks izpletņa neatvēršanās gadījumā
var sasniegt līdz pat 280 km/h lielu ātrumu.
Lielāku ātrumu var sasniegt tikai sapieris.

Baņķieris Kons iedod nabaga ebrejam
aploksni ar simts dolāriem un saka:
– Ņem un pateicies Dievam,
jo viss notiek pēc viņa gribas!
Uzzinājusi par to, nabaga sieva piebilst:
– Ja Kons pēc Visaugstākā rīkojuma
iedeva mums simt dolāru,
cik gan viņš atstāja sev par starpniecību?

Divi bērni bērnudārza sarunājas:
– Un tavi vecāki kur iepazinās?
draugiem.lv vai facebook.com?

Blondīne saka garāmgājējam:
– Man kaut kā nesanāk sareizināt 7 ar 8…
– Bet tas taču ir domofons…..

Čaks Norris māk runāt
divās valodās uzreiz.

Gribēju jaunībā kļūt par jūrnieku.
– Kāpēc nekļuvāt?
– Esmu ļoti izklaidīgs.
Velns viņu zina,
ko es uz kuģa varētu sadarīt.
– Bet par ko tad kļuvāt?
– Esmu aptiekārs.

– Tu esi dzēris?
– Nē, vienkārši ļoti noguris.
– Ko tad tādu darīji?
– Neko, vienkārši visu nakti dzērām

Zaķis aiziet uz veikalu.
Man lūdzu divus ļīpausīnus.
Pārdevējs vilks saka:
tie nav nekādi ļīpausīni tie ir apelsīni.
Nākāmreiz zaķis aiziet uz veikalu.
Man lūdzu divus ļīpausīnus.
Pārdevējs vilks saka:
tie nav nekādi ļīpausīni tie ir apelsīni,
ja tu velreiz pateiksi ļīpausīni pienaglošu tevi pie plaukta.
Nākamā reizē zaķis aiziet uz veikalu.
Naglas ir?
Nē vilks atbild.
Nu tad man divus ļīpausīnus.

Goldbergs ierodas Zilberkranca veikalā un
ierauga uz letes piecu santīmu monētu:
– Kas tā par naudu?
– Gribu pārbaudīt,
vai mans pārdevējs ir godīgs cilvēks.
– Atradis pārbaudi – pieci santīmi.
Vajadzēja nolikt vismaz latu.
– Vai tad tā ir pārbaude!
Latu es pats arī paņemtu!

Bija divi lielie tomāti un viens tomātiņš
viņi gāja pāri ielai un
mazo tomātiņu nobrauca un
tonātiņa mamma teica pasteidzies kečupiņ!

Vienkāršs lauku puisis no Ventiņiem vēlējās strādāt Latvijas lielākajā supermārketā.
Boss, uzmetis viņam paviršu skatienu, jautāja:
”Vai tu, puisi, esi jau strādājis par pārdevēju?”
”Jā,” puisis lepni atteica.
”Es strādāj iekš to man ciem bodīt.”
”Nu, labi,” negribīgi piekāpās priekšnieks.
”Atnāc rīt: pastrādāsi vienu dienu makšķerēšanas piederumu nodaļā, un
dienas beigās es paskatīšos, vai vari būt mums noderīgs.”
Lauku puisis aiz makšķernieku nodaļas letes pavadīja garu un smagu dienu,
līdz pienāca veikala slēgšanas laiks, un vadītājs nāca apraudzīt testējamo darbinieku:
”Nu, cik klientu šodien apkalpoji?”
”Vien,” atbildēja jaunais pārdevējs.
”Tikai vienu?!” sašutis iesaucās priekšnieks.
”Lielākā daļa darbinieku pamanās apkalpot simtiem klientu dienā,
bet tev nav kauna man teikt, ka paguvi tikt galā tikai ar vienu nieka pircēju?!
Paturi tos piecus latus, ko viņš tev samaksāja un brauc labāk atpakaļ uz savu ciema bodi!”
”Šamējais samaksāj trēs miljon lat, kungs…” kautrīgi ierunājas jaunais pārdevējs.
”Ko, ko? Cik – trīs miljonus?! Kā tev tas izdevās?!” veikala vadītājs bija pilnīgā neizpratnē.
”Nu…” iesāka jaunietis, ”tas kungs atnāc, un es šim pārdev vien maz zivj āķ.
Tad es šim teic, ka nekad nezin, kas par reņģ piekož, un pārdev vien lielāk zivj āķ.
Un tad vien ļot liel zivj āķ.
Tad es teic, ka vajag vien riktīg makšķer ar, un pārdev viņam vien mazāk makšķer priekš to mazāk zivj āķ, vien lielāk makšķer priekš to vidēj zivj āķ, un vien ļot liel makšķer priekš to ļot liel zivj āķ.
Es tad šim jautāj, kur tad šis domā laist uz to copi, un šis teic, ka uz jūrmal.
Tad es teic, ka šim tad jau vajag vien smuk laiv, lai var tai jūrā iebraukt iekš; es šo noved lejā uz to laiv nodaļ, un šis nopirk vien liel smuk motorlaiv ar tiem diviem dzinēj un to palag…Kā bij – ā, to buru.
Tad šis man sak, ka šmējā opelīc laikam nespēs šito laiv pavilkt, un es šo noved lejā uz to mašiņ nodaļ, un šis tur nopirk to lielo hammer džip…
”Boss, neviltotā izbrīnā pakāpies pāris soļus atpakaļ, jautāja: ”Tu tiešām pārdevi to visu klientam, kas atnāca, lai nopirktu vienu makšķerāķi?”
”Ne-e,” puisis atteica. ”Šamējs atnāc nopirkt vien tampon kastīt savai sievai.Es tad šim teic, ka viņ nedēļs nogal tāpat ir piečakarēt un ka šis tikpat lab var braukt uz cop.”