Hey!Hey!
Šoreiz Jums pastāstīšu anekdotes (ja jums nepatīk tad nemaz neheitojiet) ;)
ENYOOOOJ ;))
Skolā.
Skolotājs jautā:
- Abramčik, kāpēc tu vienmēr uz jautājumu atbildi ar pretjautājumu?
Abramčiks:
- Vai tad es tā daru?
Skolotāja:
- Tagad es jums pierādīšu Pitagora teorēmu.
Pēterītis (no pēdējā sola):
- Da necentieties, skolotāj, mēs Jums tāpat noticēsim.
Zvans ārstam:
- Dakter, atbrauciet lūdzu, man šķiet, mana sieva ir mirusi.
- Kas noticis?
- Gultā it kā nekas nav mainījies, bet netīro trauku virtuvē kļuvis daudz vairāk.
Atnāk students pie profesora:
- Sakiet, profesor, kāpēc Sarkano laukumu sauc tieši par Sarkano laukumu ?
- Tas ir ļoti garš stāsts. Tālajā 1147. gadā toreiz vēl nelielās pilsētiņas iedzīvotāji…
- Vai nevarētu nedaudz īsāk?
- Un tāpēc to arī sauc par Sarkano laukumu.
Pacients pirms operācijas:
- Dakter, es taču noteikti dzīvošu?
- Dzīvosi, dzīvosi… Tikai, vai tu to gribēsi…
- Dakter, pēc operācijas es varēšu dejot baletā?
- Jā, protams
- Vai tiešām ?
- Ticiet man, es šādas operācijas veicu jau 20 gadus, varu Jums to
garantēt.
- Oho, nekad neesmu dejojis baletā, bet tagad beidzot varēšu.
Divi čukčas apmaldās taigā.
Staigā, staigā, kamēr viens, gudrākais saka:
“Davai, šausim gaisā, varbūt kāds mūs sadzirdēs.”
Otrs piekrīt un šauj.
Šauj vēlreiz. Nekas nenotiek.
Gudrais “saka:
“Davai, vēl vienu reizi.”
Otrs saka:
“Nesanāks, bultas beigušās.”
Tas arī viss paldies ka noskatījies līdz galam :))
Es to novērtēju!
