Dažas anekdotes vakara noskaņai.
Pirms kāzām:
Viņš: Uraa, beidzot. Es jau vairs nevareeju sagaidiit!!!
Viņa: Varbūt man aiziet?
Viņš: Pat nedomā par to!
Viņa: Tu mani mīli?
Viņš: Protams.
Viņa: Tu mani kādreiz esi krāpis?
Viņš: Nē, kā tev kaut kas tāds varēja ienākt prātā!!!
Viņa: Skūpstīsi mani?
Viņš: Protams!
Viņa: Sitīsi mani?
Viņš: Nekādā gadījumā!
Viņa: Es varu tev ticēt?
tagd lasit to no lejas uz augsu!!!
Dārgais Ziemassvētku vecīti!
Tā laikam Tev nav pierasta lieta saņemt vēstules pēc Ziemassvētkiem, martā. Taču rakstu tāpēc, ka gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies starp mums. Aizvadītā gada nogalē es Tev uzraxtīju vēstuli, kurā palūdzu Tev velosipēdu, elektrisko dzelzceļu, skrituļslidu komplektu un futbolistu formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī skolā. Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es. Es patstāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav vairāk neviena laba darba, ko es nebūtu izdarījis.
Un kāda mārutka pēc atnesi man šito debilo krūzīti, idiotisko svilpīti un to atbaidošo zeķu pāri? Ko Tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties un atstājot visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un kā ņirgājoties Tu atnesi tā-ā-ā-du dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet? Tā ka nemaz neiedomājies nākamgad bāzt savu resno, smirdīgo pakaļu man pie loga. Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu un ar akmeņiem apmētāšu tavus briežus tā, ka viņi aizbēgs no Tevis un Tev ar kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tāpat kā man, jo Tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu! Ej dirst, Ziemassvētku vecīti! Šogad Tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, Tu, resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!
Vienmēr tavs
Jānītits.
Jānītis atnāk no skolas ar liecību. parāda mammai, bet tur trīs trijnieki - latviešu valodā, sportā un bioloģijā. Māte prasa: Jānīt, kāpēc tev latviešu valodā 2? vai tad tu burtiņus neproti rakstīt? Jānīts: protu jau protu, bet skolotāja ienāca klasē un teica, lai mēs veram burtnīcas vaļā un rakstam:"puisītis ar meitenīti iegāja mezā....",bet es pateicu ka tādas izvirtības savā burtnīcā nerakstīšu! Māte: Nu labi, bet kāpēc tev sportā 2? vai tad nemāki vingrot? Jānīts: protu jau protu, bet skolotājs atnāk un saka :"paceļam vienu roku; tagad otru; tagad vienu kāju; tagad otru.." un es teicu, kas es uz sava zikera stāvēšu?! tpc ielika 2! Māte: nu labi! bet kāpēc biologijā 2? vai tad putniņus nepazīsti? Jānīts: pazīt jau pazīstu, bet skolotāja ienāk klasē un jautā :"kam ir melnas olas?" un es teicu ka nēģeriem! tpc ielika 2!
Janits iet uz skolu un skolotaja prasa Janitim, kas jadara, kad mamma brauc prom?: nezinu,
kas jadara kad bebis raud?: nezinu,
kas jadara kad zaglis ielauzas maja?: nezinu,
kas jadara kad cilveks slikst?: nezinu.
janits iet uz majam un prasa mammai :kas jadara kad mamma brauc prom?: japamaj ar lakatinu,
kas jadara kad babis raud?: janomaina pampers
,kas jadara kad zaglis ielauzas maja?: jaizsauc policija,
kas jadara kad cilveks slikst?: japamet peldrinkits.
otra diena janits iet uz skolu un skolotaja prasa janitim: kas jadara kad mamma brauc prom?: japamet peldrinkits,
kas jadara kad bebis raud?: jazvana policijai,
kas jadara kad zaglis ielaizas maja?: janomaina pampers,
kas jadara kad cilveks slikst?: japamaj ar lakatinu.
Bērni, izdomājiet teikumu ar "droši vien" un "jo"!
Lūdzu, Anniņ!
- Droši vien būs lietus, jo debesīs ir daudz mākoņu.
- Sēdies, pieci...
Lūdzu, Jānīt!
- Vecmāmiņa paņēma avīzi un aizgāja uz tualeti.
- Nu un kur tad te ir "droši vien" un "jo"?
- Droši vien iet dirst, jo lasīt viņa neprot.
Mazais Pēterītis savā istabā spēlējas ar spēļu vilcieniņu, braukā no vienas stacijas uz otru, kad vilciens piebrauc kadā no stacijām,
Pēterītis sāk runāt :
- "Cienījamie pasazieri, esam atbraukuši tādā un tādā pieturā, tagad lūdzu bļa nahuj visi tie pidari, kas vēl nav izkāpuši āra, tūlīt nahuj pazūd no mana vilciena!!! Un tie
piderasi bļad, kas grib iekāpt, ātrāk pisieties iekšā ar savām smirdīgajām paunām!!! Bļa nahuj, es teicu žigli jūs atmarozoku bars".
Tai pašā laikā Pēterīša māte virtuvē to visu dzird... viņa no pārsteiguma ir gluži vai augšpēdus. Aiziet un sabar mazo Pēterīti. Saka tā un tā... šitā runāt nav pieklājigi. Tagad tev vot būs istabas arests uz pusstundu... nu neko darīt, Pēteris atsēž to pusstundu istabā... pēc tam atkal iet spēlēties ar vilcieniņu. Māte šoreiz virtuvē uzmanīgi klausās... Atkal piebrauc vilciens stacijā:
- "Cienījamie pasažieri, esam atbraukuši tādā un tādā stacijā, lūdzu visus tos, kas vēlas šajā pieturā izkāpt, lēnām doties uz vagona izejām. Lūdzu neaizmirstiet paņemt savu bagāžu. Visus tos, kas ir nolēmuši iekāpt, lūdzu pagaidīt kamēr visi izkāpj, tad lēnām doties uz savām vietām un rūpigi nostiprināt savu bagāzu tai atbilstošajās vietās... UN BĻA NAHUJ VISI TIE MAUKAS DĒLI, KAS SŪDZAS, KA MĒS KAVĒJAMIES PAR PUSSTUNDU, GRIEŽATIES PIE TĀS KUCES VIRTUVĒ!!!
Diena Pēc Tuci Tuci!...
Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!
Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?
Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?
Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā…
Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!
Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?
Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.
Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!
Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…
Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.
Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?
Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!
Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?
Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.
Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.
Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!
Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!
Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.
Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.
Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…
Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!
Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.
Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.
Smadzenes:
— Kā jūs man visi esat apnikuši! Kājas, pienesiet organismu pie bāra. Tur vēl puspudelei vajadzēja būt…
Pēdējie pētījumi ir pierādījuši, ka alū ir ļoti augsta sieviešu hormonu koncentrācija:
* pēc 3 kausiem jūs daudz sliktāk braucat ar auto;
* pēc 6 ķiķiniet par visādiem sīkumiem;
* pēc 12 esat spiests čurāt sēdus.
Citplanētieši nolaižas pļaviņā, skatās grāvmalā ar mugurām pret viņiem sēž divi vīri uz kaut ko cilā sev priekšā. Viņi sūta savu pārstāvi nodibināt kontaktus ar Zemes iedzīvotājiem.
- Sveicināti, mani sauc Androns...
Pēkšņi viens vīrs saka otram:
- Joņ, ielej Andronam!
Citplanētiešu pārstāvis izdzer savu dziru, atgriežas uz savu kosmosa kuģi un izstāsta notikušo. Tiek pieņemts lēmums mēģināt vēlreiz. Citplanētiešu pārstāvis atgriežas pie vīriem un saka:
- Sveicināti, mani sauc Androns...
Atkal tas pats vīrs, nemaz nepaskatīdamies uz viņu, saka otram:
- Joņ, ielej Andronam!
Citplanētiešu pārstāvis atkal izdzer savu dziru un nesapratnē atgriežas uz kosmosa kuģi pie pārējiem, izstāsta notikušo. Viņi apspriežas un nonāk pie lēmuma, ka viņi runā par lēnu, tāpēc pārstāvim jāiet vēlreiz un ātri viss jāpasaka, lai būtu kaut kāds rezultāts. Viņš aiziet un ātri nober:
- Sveicināti, mani sauc Androns, esmu no planētas Xela-12, mēs esam ieradušies uz Zemes, lai nodibinātu kontaktus ar Zemes iedzīvotājiem un to papētītu sīkāk...
Vīrs atkal pagriežas pret otru un saka:
- Joņ, Andronam vairs nelej!
Bārā ienāk kāds vīrs, un uzsauc bārmenim:
- Vienu TO!
Bārmenis ar zinātāja skatu kaut ko iejauc, pasniedz klientam. Šamais to izrauj un ar - "AAAāāāāāāā!" izmetas pa durvīm.
Pie letes sēdošais ieinteresēts prasa bārmenim:
- Kas tas bija?
- Aaa, tas bija tāds kokteilis, saucas "Maniakālais"!
- Nu tad man arī vienu tādu!
Bārmenis atkal kaut ko iejauc, pasniedz vecim, tas to izrauj un saka:
- Takš nekas īpašs, normāls kokteilis!
- Jā tikai no jums 500 Ls!
- AAAāāāāāāāāāāā!
Dzērājs lielās paģirās pieiet pie spoguļa, vēro savu aizpampušo ģīmi un nopūšas:
— Nu kā lai ar tādu nedzer?
