Anekdotes par armijniekiem...
-Hallo, vai bāze?
- Jūs ne tur trāpījāt, šeit ir raķešu bāze.
- Tie esat jūs, kas ne tur trāpījāt. Kurš man tagad par šķūnīti maksās???
Armijā pulkvedis stāv ierindas priekšā:
- Mums uz bruņutransportiera sabojājusies rācija. Vai ir kāds kas prot
salabot?
- Varbūt, jums tā rācija uz tranzistoriem vai lampām?
- Sevišķi stulbiem atkārtoju, rācija ir uz bruņutransportiera!
Jaunais izpletņlēcējs strauji tuvojas zemei. Pēkšņi skatās, pretī kāds lido. Izpletņlēcējs sauc:
- Klau, vecīt, nezini kā rezerves izpletni atvērt?
- Nezinu, es esmu sapieris.
Pulkvedis nostāda ierindniekus rindā. Uzrunā viņus
- Vai putniem ir vajadzīga nauda?
Visi, protams, nokliedzas, ka nav.
-Nu, re. Tad uz priekšu, ērgļi! Nodzēru es jūsu algas.
- Leitnant, vai krokodili lido?
- Jūs ko, pilnīgs idiots esat? Protams, ka nelido.
- Bet majors apgalvo, ka lido.
- Jā, nu vispār jau viņi lido, tikai ļoti, ļoti zemu.
- Hallo, vai tas ir glābšanas dienests?
- Jā.
- Nu tad glābieties, pie jums dodas divi piedzērušies desantnieki!
Padomju Savienība. Autobuss. Vadītāja balss skaļrunī: - Nākamā pietura - "Slepenā raķešu bāze".
Armijā. Ģenerālis aptaujā jauniesaukto.
- Nu, kareivi, kāpēc tu nolēmi iestāties mūsu armijā?
- Pirmkārt jau, lai aizstāvētu savu dzimteni no naidniekiem.
- Labi, un vēl kāpēc?
- Otrkārt, armija padarīs mani par īstu vīru.
- Pareizi, malacis! Un vēl?
- Un treškārt, b$%in, varētu padomāt, ka manu piekrišanu kāds prasīja!
- Kādēļ armijā nav jautro un atjautīgo kluba?
- Tādēļ, ka atjautīgie no armijas izvairās, bet jautrie sēž karcerī...
Anekdotes par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu
Vatsons ierodas Beikerstrītas dzīvoklī. Holmss, sēž pie kamīna un jautā:
- Mans dārgais Vatson, es tomēr nesaprotu, kā Jūs, būdams tik labi audzināts, varējāt ielaisties kautiņā Park Leinā.
- Bet, velns parāvis, Holmss, kā Jūs uzzinājāt?!
- Elementāri, Vatson. Jums uz pieres ir mana zābaka nospiedums.
Šerloks Holmss intīmā atmosfērā paviesojies pie doktora Vatsona sievas un dodas mājās. Pa ceļam redz - renstelē vāļājas kāds vīrelis. Holmss ķeras pie dedukcijas:
Tā - viņš ir vai nu noguris vai piedzēries. Piedzēries viņš nevarētu būt - šodien ir svētdiena, kad alkoholu nepārdod. Tātad noguris. Noguris viņš varētu būt no darba vai no kārtīgas sievietes. Tā kā svētdiena nav darbdiena, sanāk - no sievietes. Bet es zinu tikai divas kārtīgas sievietes - savu sievu un Vatsona sievu. No Vatsona sievas nāku es, tātad viņš bijis pie manas sievas. Bet mana sieva nepazīstamus cilvēkus mājā neielaiž... Ē, Vatson, celieties!
Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa vakarīgo Londonu. Pāri tiltam ejot, Holmss pēkšņi apstājas un saka:
- Mans draugs, izmantojot savu deduktīvo metodi, es esmu iemācījies pārvaldīt cilvēku rīcību.
– Nevar būt!?
- Nu tad pārbaudīsim. Skatieties - nāk džentelmenis. Tūlīt pat viņš nolēks no šī tilta.
– Neticu!
Holmss apstādina nācēju un jautā:
- Jūs esat anglis?
- Jā.
- Jūs nākat no bankas?
- Jā.
- Bet vai Jūs zināt, ka stundu atpakaļ to aplaupīja?
- Aaa... ko... nē...tas nevar būt!!!
Un kliedzot metas upē.
- Nu, Holmss, tā ir vienkārši sakritība.
- Nu labi, skatieties, vēl kāds nāk.
- Atvainojoet, vai Jūs esat francūzis?
- Jā.
- Vai Jūs nākat no ielasmeitas?
- Jā.
- Bet vai Jūs zināt, ka viņa visā Londonā slavena ar to, ka viņai ir sifiliss?
- Aaa...ko!!!
Un kliedzot metas upē.
- Mans dārgais draugs, vai tagad es Jums esmu pierādījis?
- Vispār jau nezinu. Ja nu vēl vienu reizīti...
Nāk mužiks...
- Labvakar, kungs.
- Sveiks.
- Vai Jūs gadījumā neesat no Krievijas?
- Nu un?!
- Tādā gadījumā - vai Jums ir zināms, ka Anglijā tikko pieņemts likums, kas aizliedz lēkt no šī tilta?
Mužiks, liekot kāju pāri margām:
- Bet mums - krievu mužikiem – nospļauties.
- Berimor, kas žļurkst manā zābakā?
- Auzu tume, ser!
- Un ko tā tur dara?
- Žļurkst, ser!
Holmss un Vatsons sēž viesistabā, smēķē pīpi, malko viskiju.
Pēc ilga klusuma brīža Holmss pēķšņi saka: "Dārgais Vatson, es jau sen gribēju pajautāt kāpēc Jums tāds jocīgs vārds- Doktors?"
Nataša dejo ar Pjēru Bezuhovu un saka:
- Pjēr, Jūs neesat tik gudrs kā Šerloks Holms, ne arī tik labs kā Doktors Vatsons.
Pjērs ņem un nošaujas.
Tas pats atkārtojas ar Blonski.
Beidzot Nataša dejo ar poručiku Rževski un atkal saka:
-Rževski, Jūs neesat tik gudrs kā Šerloks Holms, ne arī tik labs kā Doktors Vatsons.
-Toties es drātējos kā Baskervilu suns!
Anekdotes par dzērājiem un narkomāniem
Aiziet narkomāns pie ārsta un saka:
"Dakter, dariet kautko ar manu sievu. Pa istabu skrien balti zirgi, tik daudz baltu zirgu, bet viņa neko neredz."
Sēž narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu vienā kamerā.
Narkomāns visnotaļ apmierināts, zāles pietiek. Bet tas otrs tāds nemierīgs
visu laiku defilē pa kameru un vāvuļo: "Ubegu, ubegu, ubegu..."
Pēc kāda laika tipiņš prom, bet tiek tik līdz cietuma sētai, kur sargi šim
sašauj vienu kāju lupatās. Kāju šim nogriež.
Pēc atlabšanas šis atkal tajā kamerā ar narkomānu un lēkā uz vienas kājas:
"Ubegu, ubegu, ubegu..."
Vienā dienā šis atkal prom, bet pie tās sētas sargi ar saviem šim saskādē
atlikušo apakšējo ekstremitāti.
Pēc atveseļošanās tam kadram vēl nav gana - valstās pa kameru: "Ubegu,
ubegu, ubegu...", bet narkomānam viss diezgan vienaldzīgs.
Paiet laiciņš un nemierīgais atkal prom. Šoreiz šim nones pusi galvas un pēc
atveseļošanās atkal aizved uz to pašu kameru. Narkomāns , kā reiz, uzpildījies
ieraugot savu bēdu brāli nenociešas un saka šim: "Slušai pareņ, ja
balģeju kak ti ot sjuda po časķam bežiš!"
2 narkomāni satikušies, apspriež dzīves probzas. Viens: "tas Head&šolders nekam neder, tukša reklāma vien. Es mēģināju gan dzert, gan ostīt, gan vēnā... Bet blaugznas kā nepazūd, tā nepazūd........"
Ieraksts dienasgrāmatā: Šorīt piemeklējušas briesmīgas paģiras. Šausmīgi trīc rokas. Sāku atpogāt pidžamu, iztrūka pogas. Paņēmu portfeli, atlūza rokturis.
Baidos iet uz tualeti...
Sieva atnāk pie narkologa:
- Ko lai dara? Mans vīrs nemitīgi dzer.
- Vai viņam ir kāda milzīga vēlēšanās vai sapnis?
- Ir.
- Labi, tad ejiet mājās un apsoliet, ka jūs viņam piepildīsiet šo vēlmi, ja viņš beigs dzert.
Nu sieva aiziet mājās un saka vīram:
- Vīriņ, ja tu beigsi dzert, es tev katru dienu pa polšam uzlikšu.
Iet narkomāns pa ceļu, nabagam jau lomka sākusies nevar vairs izturēt. Te pēkšņi skatās BAIGAIS kaņepju lauks priekšā šis nu ņem un ienirst, satin kāsīti, peld svētlaimē te pēkšņi sirēnas. Skatās policija no vienas puses ar džipiem, paskatās no otras jau helikopteri lido. Domā nabags nu būs sūdi, ņem laužas caur laukam te pēkšņi skatās ķenguru bars.
Nu šis domā paslēpsies starp tiem, sāk tur lēkāt, skraidīt utt. Te pēkšņi pielec viens ķengurs un saka - eu, kedas ta novelc a to visus iegāzīsi!
- Nu kādēļ tu tik daudz dzer?
- Esmu bezcerīgi slims. Kādēļ gan lai es nedzertu?..
- Mjāa..... Ar ko tu slimo?
- Ar alkoholismu.
Vīrelis pilnīgi piedzēries soļo pa ielu ar pieri trāpīdams katrā stabā. Viņam pienāk garāmgājējs un jautā:
- Varbūt varu kā palīdzēt?
- Jā, saskaiti, cik man punu uz pieres.
- Seši.
- Aha, tas labi. Vēl divi stabi un būšu mājās.
Tēvs ar dālēnu ienāk veikalā. Dēls sāk čīkstēt:
- Tēti, šokolādīti gribu.
- Es arī gribu. Bet naudas tikai pusstopam pietiek.
Iet policists pa ielu, ierauga nedaudz iereibušu vīreli, kas izmisīgi rāpo pa lielu peļķi. Policists no malas sauc:
- Eu, ko tu tur dari ?
- Meklēju.
Policists daudz nedomādams, cerībā atrast ko vērtīgu metas blakus. Tā nu abi kādu brīdi rāpo pa peļķi līdz policists jautā:
- A ko mēs meklējam?
- Kā ko - KRASTU !
