Mūsdienās dizgan maz cilvēkiem patīk skola (un esmu esmu viens no tiem retajiem kam patīk!) Bet, šeit būs dažas anekdotītes par skolu , un tās ikdienu!
Anekdotes par skolu!4
Skolotājs:
– Kā sauc cilvēku, kas zog?
Pēterītis:
– Nezinu.
– Pēterīt, ja es iebāzīšu roku tavā kabatā un izvilkšu latu, par ko tu mani sauksi?
– Par burvi!
Jānītis skolā uzspridzina ķīmijas kabinetu,
tēvs atnāk un samaksā par remontu.
Nākamajā dienā Jānītis uzspridzina fīzikas kabinetu,
tēvs atkal atnāk un samaksā par remontu.
Paiet pāris dienu.Jānītis atnāk mājās un jautā tēvam:
“Tēt,tu vairs uz skolu neiesi?”
Tēvs atbild:
“Nē, dēliņ uz skolu vairs neiešu.”
“Pareizi nav ko pa drupām staigāt,”
priecīgs atsaka Jānītis
Tēvs dēlam:
– Nu kādi panākumi skolā?
– Viss OK!
Līgums ar 5.klasi pagarināts vēl uz gadu!
– Mammu, mani skola visi sauc par zilo.
– Paradi, delin, ka esi ists virs, sadod viniem!
– Es nevaru.
– Kapec?
– Vini ir tik smukini!
Jānītis nejauši ieskatījās
skolas saimniecības telpā…
Kopš tā brīža viņam ir garantēti 10 balles
latviešu valodā un fizkultūrā
līdz pat skolas beigšanai…
Kādus varoņdarbus esat veicis savā dzīvē?
Reiz algebrā es pacēlu roku…
«Skolas laikā es biju paraug zēns.
Mani vienmēr minēja kā Paraugu citiem:
«Nedari tā, kā viņš!»»
Skolotājs jautā:
– Abramčik, kāpēc tu vienmēr uz jautājumu atbildi ar pretjautājumu?
Abramčiks:
– Vai tad es tā daru?
Vecs zeks ved savu mazo dēlēnu uz skolu 1. septembrī.
Dēls sparojas pretī un ar asarām acīs brēc :
“12 gadi??? PAR KO????”
Mamma vienmēr teica,
ja neiešu uz skolu,
nāksies strādāt par sētnieku.
Es pierādīju,
ka viņas vārdi ir muļķības!
Man vispār nav darba!