Anekdotes par blondīnēm2

Blondīne atnāk no skolas un stāsta mammai: "Mammu, es šodien skolā iemācījos skaitīt līdz 10. Pārējie varēja tikai līdz 6Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda?" 
Māte atbild: " Nē meitiņ."
Nākamajā dienā atkal meita atnāk mājās un stāsta: "Mammu, es šodien skolā iemācījos alfabētu līdz K ! Pārējie varēja tikai līdz F. Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda ?"
Māte atbild: "Nē meitiņ."
Nākamajā dienā meita atkal atnāk no skolas un stāsta: "Mammu, mēs šodien peldējām. Man bija vislielākās krūtis. Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda?"
Māte: "Nē, meitiņ, tas ir tāpēc, ka tev ir 27 gadi."

Blondīne sauc savu draugu: 
- Palīdzi man salikt puzli, es nezinu, ar ko sākt! 
- Kam tur jābūt attēlotam? 
- Uz kastes bija uzzīmēts tīģeris. 
Blondīne rāda savam draugam pa galdu izkaisīto puzli. Tas kādu laiku skatās uz galdu un uz kasti, tad saka: 
- Pirmkārt, mums nekad neizdosies salikt tādu tīģeri. Otrkārt, es domāju, ka visas šīs kukurūzas pārslas vajadzētu sabērt atpakaļ kastē.

Brauc pa ceļu blondīne. Te viņu aptur ceļu policists.
- Jūsu tiesības, lūdzu!
- Ko?
- Tiesības, lūdzu.
- Kas tās tādas?
- Tā ir tāda mantiņa ar jūsu fotogrāfiju.
- Ā, skaidrs... (Blondīne rokas somiņā, dabū spogulīti.) Lūdzu!
Ceļu policists skatās spogulītī:
- Kāpēc tad uzreiz neteicāt, ka esat ceļu policists...

Blondīne uzkāpa zirgā, un zirgs viņu aiznesa. Nabaga blondīne sāka slīdēt no sedliem, kliedza, mati plīvoja vējā, bet zirgs nedomāja apstāties. Tulīt jau likās, ka viņa nogāzīsies zemē... Un vispār, tā arī viņa būtu aizgājusi bojā, ja vien operators neapstādinātu karuseli.

Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi. Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu. Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie viņa un vaicā:
- Kāpēc tu te stāvi? Viens pats ... bez draugiem? Jūties pamests? Vēlies par to parunāt? 
- Atvainojiet, bet es esmu vārtsargs!