KAD PIENĀKS TAS LAIKS
Vienu no beidzamajiem boļševiku mītiņiem,
fabrikas jūnija dienās, kad sākas k»r«. kāds līdu
„purtorgs M devi* norādījumus, kā jāiekārto
patvertnes un jāgādā par aptumšošanu. Beidsut
viņi sāois skaidrot, no kura laika Sie lldsekļi būs
jāiieto. Te atskanējusi balss no pēdējiem soliem:
„Ko tur deuda -unat. kad žīdi »āks mukt»
tad lin&aim, ka tas laiks klāt,*
BOĻŠEVIKS fJN GAILIS
Latvieši nekad nav bljull augstas domā* par
boļševiku kareivjiem. Par te stāsta šāda anck*
det«: Padomju armijai ienākot, kāda bojlevfku
faareivii ieklīdis latviešu lauku aitā. Tur tam
pretī nācit stalti faili», kai kareivim bārsi noprasīji
»: ~Kto ti takoj?" Kareivis nekavējoties
pieņēmis pamatstāju un noiipojis: ,Jķ bojee
Staļina." — ~Tak. tak, tak," apmierināti noteici»
gailis un cēli soļojis tālāk.
NESTĀSTI CITIEM
Staļins reis peldējies upē un pēkšņi sācie
slīkt. Te pieateidzit-.-, kāds kolchosnieks un viņu
izglābis. Staļins: „Tu esi izglābi» lielo fite|inu.
TāpSe praal, ke gribi un ea tev dožu visu." Kolchosnieks;
„Ka, biedri Htalin, negribu neke, tikai
lfidsu nestāstiet citiem, ka esmu jūs izglābis."
Reiz satikuSies Sta|ins, Cerčila un Ruz'.eltt
un pārrunājuši, ko var un ko nevar izdarīt.
„Mē* varam visu, jo nav tādas lietas, ke boļševiks
nespētu iedarīt." lielījies Stalin*. — „To
mēs zinām, bet suni iemācīt sinepes ēst, to nu
gan neviens nevarēs,** Šaubījusies abi „dientl«
meņi". Beidzot nolēmumi izmēģināt. Cercili uzziedi*
sinepes uz maises, pasaucis suni un tam
laipni piedāvājis uzkožamo. Jaukais lopiņi tomēr
kaunīgi novērsies. Tad pie mēģināšana*,
ķories Rusvelts. Viņi sinepes apklājis ar iķiņkr
un tad pasniedzis sunim. Bet ari tas nav līdzējis.
Pienākusi Staļina kārta. Tas iemērcis pirkstus
sinepju trauciņā, pacēlis sunim asti un tur
atradis sinepēm piemērotu novietojumu. Vienā
mirkli auns sācis kaukt un islaislt vainīgo vietu.
Tādā kārtā skaidri pierādīts, ka ho|ieviki var
visu. ~Džentlmeņiem" atlicis tikai pabrīnīties.
