Atnāk students pie profesora:
- Sakiet, profesor, kāpēc Sarkano laukumu sauc tieši par Sarkano laukumu ?
- Tas ir ļoti garš stāsts. Tālajā 1147. gadā toreiz vēl nelielās pilsētiņas iedzīvotāji...
- Vai nevarētu nedaudz īsāk?
- Un tāpēc to arī sauc par Sarkano laukumu.
Vēstures stunda.
- Jaunais cilvēk tur pie durvīm! Kad dzimis Gēte?
- Nezinu....
- Nu labi, kad dzimis Mocarts?
- Nezinu...
- Tad ko jūs vispār šeit darāt!?
- Nu, atnācu lampiņu nomainīt, esmu elektriķis...
Eksāmens. Pasniedzējs jautā:
- Jautājums uz pieciem punktiem: ar ko mēra spriegumu?
- Nu labi, jautājums par četriem: vai spriegumu mēra ar ampērmetru, voltmetru vai ommetru?
- Skaidrs, jautājums uz trīs: vai spriegumu gadījumā nemēra ar voltmetru?
- Kas jāzina studentam?
- Viss!
- Un kas jāzina laborantam?
- Gandrīz viss tas pats, kas studentam.
- Un aspirantam?
- Tas, kurā grāmatā atrast to, ko jāzina studentam.
- Un docentam?
- Kur atrast šo grāmatu.
- Un ko tad jāzina profesoram?
- Kur atrast docentu.
Skolotāja:
- Tagad es jums pierādīšu Pitagora teorēmu.
Pēterītis (no pēdējā sola):
- Da necentieties, skolotāj, mēs Jums tāpat noticēsim.
Studenšu dialogs:
- Uz kurieni tu tā skrien?
- Uz universitāti - uzzināju, ka šodien būs kolokvijs*!
- Kas tas tāds?
- Nezinu, bet katram gadījumam prezervatīvus paņēmu tā pavairāk...
(Kolokvijs – zināšanu pārbaudes forma, pabeidzot studiju priekšmeta programmas noteiktu tēmu. - Red. piez.)
Skolotāja stundā stāsta bērniem par mājdzīvniekiem. Stundas beigās viņa
pārbauda, vai bērni visu labi sapratuši.
- Pēterīt, kapēc mums vajadzīgas aitas?
- Lai dotu cilvēkiem vilnu.
- Pareizi. Anniņ, kapēc mums vajadzīgas vistas?
- Lai dētu oliņas.
- Pareizi. Jānīt, kapēc mums vajadzīgas govis!
- Lai mācītu mums visādas glupības!
Skolotāja žēlojas skolnieka tēvam:
- Jūsu dēls nosauca mani par prostitūtu!
Tētis paliek dusmīgs un lamājas:
- Skolotāja tevi māca? Māca. Rūpējas par tevi? Rūpējas. Tad kāda tev darīšana, ar ko viņa nodarbojas brīvā laikā!!!
