-Pasažieri sagatavojiet biļetes! Lūdzu jūsu biļeti. Ko jūs man rādat?
-Biļeti uz hokeju!
-Kāpēc man to rādat?
-Kā kāpēc jūs pati prasijāt.
-Jā bet šī nav īstā biļete.
-Bet citas man nav!
-Tātad jūs braucat bez biļetes?
-Kā bez, bet ko tad jūs turat rokās?
-Biļeti uz hokeju. Bet lūdzu uzrādiet man vilciena biļeti.
-Tātad man vajadzēja pirkt divas biļetes.
-Nē jums bija jāpērk viena vilciena biļete.
-Bet vai ar to varētu nosk†īties hokeju?
-Kāds te sakars ar hokeju kur ir jūsu biļete?
-Paklausieties ko jums no manis gribat? Galu galā jūs prasījāt biļeti un es iedevu ko jums vēl vajag?
-Ar šo biļeti nedrīkst braukt vilcienos.
-Kāpēc nedrīkst te tas nav rakstīts.
-Tas pats par sevi saprotams.
-Kas saprotams? Ja nedrīkst tad vajag uzrakstīt.
-Bet lai brauktu ar vilcienu vajag biļeti. Ja jūs brauktu autobusā jūs pirktu biļeti??
-Kādēļ man jāpērk divas biļetes uz vilcienu un autobusu?!
-Tad jums vilciena biļete nebūtu jāpērk.
-Es arī nepērku.
-Bet jūs taču braucat vilcienā.
-Jā bet es nebraucu ar autobusu es braucu uz hokeju.
-Kāds tam visam sakars ar hokeju?
-Vienkārši: ja nebūtu hokeja sacīkšu es ar vilcienu nebrauktu.
-Droši vien.
-Vai man būtu jāpērk biļete uz hokeju?
-Nebūtu.
-Tad ko jūs man piesienaties?
-Bet jūs taču braucat.
-Uz kurieni?
-Uz hokeju.
-Bet man taču biļete ir?
-Ir.
-Nu un ko tad jūs vēl no manis gribat?
-Es? Es?...... Neko......
-Bet ko tad jūs šeit gaidāt?
-Es negaidu.
-Nu tad ejiet.
Kontroliere samulsusi izsit biļetē caurumu. Grīļodamies aiziet pie nākamā pasažiera.
-Jūsu biļeti?
-Lūdzu te būs!
-Ko jūs man rādat?
-Biļeti.
-Kādu biļeti?
-Dzelzceļa.
-Bet vai biļete uz hokeju jums ir?
-Nē nav.
-Tad pilsoni nākat man līdzi.
