Aizdomājieties ,ko jūs darāt7

Stāsts būs par ,kādu jaunieti-Andi.

Viss stāsts sākās,kādas meitenes dzimšanas dienas svinībās ,protams,visi lietoja

alkoholiskos dzērienus. Visvairāk ar tiem aizrāvās Andis,kurš bija piekusis no

smagās darba dienas,viņš strādāja par pastnieku.

Ballīte bija vidū, kad Andis aizmiga,jo viņam bija slikti,taču viņu pamodināja viņa

labākais draugs Igors. Viņš sita viņam ar kulaku pa dibenu,kamēr es ar draugu par

to smējos līdz asarām,tad Andis aizgāja apgūlās krēslā ,kurš atradās pie deju

zāles. Pie Anda neviens negāja,jo viņam bija problēmas ar saturēšanu un viss

krēsls bija piečurāts. Ballīte turpinājās,kamēr Andis gulēja. Bija jau pulkstens 4;00

un Andis piecēlās,es sēdēju un runāju ar draugu ,taču redzēju,ka Andis sāka


kustēties. Deju zālē bija ļoti tumšs ,taču mēs redzējām to,ka Andis bija puspliks

un uzmeta dažus kūleņus,tad devās pie drauga Igora viesu telpā,kur atradās arī citi

jaunieši. Andis ātri no turienes aizgāja,jo Igors lika viņam nomazgāties,tāpēc,ka

viņš bija apčurājies,bet Andim bija vienalga viņš turpināja smaidīt un dzert. Beigās

tomēr Andis paklausīja Igoru un aizgāja nomazgāties ,tas nepalīdzēja,visi smējās

par Andi,tāpēc tas sadusmojas un viens pats aizgāja uzpīpēt. Kad Andis ienācā

iekšā viņam bija sasista seja,jo viņš bija pakritis uz asfalta. Igors viņam bļāva

virsū ,ka viņš ir milzīgs lohs,taču Andis smējās un pārējie arī. Vēlāk viss norima un

ballīte gandrīz jau bija beigusies,Andis atlūza uz zemes,tad vajadzēja doties

prom,taču Andis nespēja to izdarīt,jo bija pārāk iereibis,tāpēc viņu aiznesa uz

māšīnu,kura viņu aizveda vēlāk arī mājās. Es ar dažiem draugiem skatijāmies uz

Anda seju un tik ļoti smējāmies kā mazi bērni cirkā. Andis bija ļoti pikts un gribēja

mūs sasist ,bet bija viena problēma viņš nevarēja paiet ,jo bija pārāk

ierēbis,tāpēc turpināja uz mums blenzt līdz viņu aizveda mašīna.Tikmēr mēs

turpinājām smieties par šo puisi. Šis notikums notika pagājušajā gada rudenī,taču šo

debīlo dzērāju es atcerēšos visu savu dzīvi.

Ar šo rakstu es gribēju panākt to,lai jūs aizdomājaties, ko jūs darāt, ko lietojat

ikdienā, kā uzvedaties, jo dažas jūsu rīcības var ietekmēt visu jūsu dzīvi. Cik es

sapratu,tad Andis bija normāls jaunietis, taču manās acīs viņš tagad vienmēr būs

tizlenis un ,ja es vēl kādreiz viņu dzīvē satikšu,tad noteikti smiešos par viņu.

Nedariet muļķības un padomājiet ,ko jūs darat ,lai nekļūtu kā Andis.


Paldies,ka izlasījāt manu nelielo rakstu,cerams,jums patika