ASV armijā4

Notiek bumbvedēja apkalpes apmācība. Instruktors stāsta:

"Iedomājieties, ka lidmašīnā ir izcēlies ugunsgrēks, to nav iespējams nodzēst, kabīnes vējstikls neatdalās un avārijas izeja ir bloķēta. Lidmašīnas komandieri Džonson, kā jūs rīkotos?"

"Es mēģinātu katapultēties cauri kabīnes vējstiklam."

"Labi, bet jūs ietu bojā no trieciena. Otrais pilot Fredrik, ko darītu jūs?"

"Es izlīstu pa caurumu, ko izsita komandieris Džonsons."

---

Manevri. Kāda nodaļa ir bezcerīgi apmaldījusies mežā. GPS beigušās baterijas un karti zēni ir pamanījušies pazaudēt. Nodaļas komandieris domīgs pēta kompasu un spriež:

"Iespēja, ka mēs veiksmīgi atgriezīsimies bāzē, ir 1 no 360."

Pārējie uzreiz: "Kāpēc tā?"

Nodaļnieks: "Nu, vienam grādam uz šī kompasa galu galā ir jābūt īstajam."

---

Kādā krodziņā ienāk ASV kara flotes jūrnieks. Apsēžas pie letes, pasūta dzeramo un blakussēdētajam jautā:

"Gribi dzirdēt pāris aņukus par jūras kājniekiem?"

Blakussēdētājs pasmīkņā: "Labi, tikai atceries - es esmu 190 centimetrus garš, sveru 100 kilogramus un esmu jūras kājnieks. Tas džeks man blakus ir 2 metrus garš, sver 120 kilogramus un arī ir jūras kājnieks. Joprojām gribi stāstīt savus jociņus?"

Jūrnieks: "Zini, laikam tomēr pārdomāju - negribu katru joku skaidrot divreiz!"

---

Veterānu klubā sēž vecs jūras kājnieks un vecs jūrnieks, abi lielās ar saviem jaunības varoņdarbiem un spriež, kam gājis grūtāk.

Jūras kājnieks: "Kā zaļu puiku tikko no apmācības mani izsēdināja Okinavā. Zem ložmetēju uguns es rāpoju pa asiņainām smiltīm, līdz uzspridzināju japāņu ložmetējligzdu ar granātu. Pēc pāris gadiem, kad es tikko biju paaugstināts par kaprāli, es karoju Korejā zem ģenerāļa Makartura. Ķīnieši mums nāca virsū kā siseņu spiets. Kaut arī bija dziļa ziema un -30 grādu sals, un mīnmetēju šāviņi bira mums apkārt kā krusa, mēs tomēr viņus atsitām un aiztriecām atpakaļ līdz pat robežai. Beidzot, kad es jau biju virsseržants, es nodienēju trīs misijas Vjetnamā. Tur mēs ar puikām nedēļām barojām odus pa dubļiem un tropiskām lietavām. Kad vjetkongieši nāca uzbrukumā, šāvām, kamēr stobri kvēloja sarkani, un kad beidzās patronas, gājām uz durkļiem."

Jūrnieks: "Laimīgais - izklausās, pa krastu vien dzīvojies!"

---

Kādu jaunkareivi notvēruši par dezertēšanu. Rotas virsseržants nu ņemas šo pratināt.

"Kareivi, kāpēc tu uzdrošinājies patvaļīgi pamest savu karaspēka daļu?"

"Atļaujiet ziņot, virsseržanta kungs! Pirmajā dienā man izsniedza ķemmi, bet pēc tam nodzina matus. Otrajā dienā man izsniedza zobu birsti, bet pēc tam aizdzina pie zobārsta, kurš man izrāva vairākus zobus. To visu es pacietu bez kurnēšanas. Bet kad man šorīt izsniedza pautu sargu, es gan vairs netaisījos palikt un noskaidrot, kas sekos pēc tam..."