Irtādsnoklusēts laiks,
Kad saule spīd tikai naktīs
Un dienas skiet garas un tumsas
Irtādsnepateikts vārds
Kurs pēc skanas brēc klusuma taktīs,
Bet skanās pazūd un visss
Un man ir mazliet pārāk bail
No tās liesmas, kas krūtīs gail
Un man ir mazliet par daudz
To mirklu, kad tu man pretī audz
Kā mūzības strauts,
Kā bezgalīgs drauds
Kā viss ko man vaig
Un vēl mazliet pardaudz
Un nakts ir pārāk gaisa
Lai tā paliktu viena,
Bet diena ir pārāk tumsa
Lai atrastu tevi
Un tu nāc naktīs
Bet dienas ir tumsas,
Tāpēc es lūdzu tevi tajās klusajās taktīs,
Bez skanas
Lūdzu - atnāc arī dienā..
Dzejniecite
SIVAKOVIENE...
Pār tāliem, ziliem laukiem...
Pār cīruļu dziedātiem siliem...
Pa dziļu sniegu kā pa villaini...
Pār dziesmām un dejām...
Pār bēdām un raizēm
Dej Sivakoviene
Deju jautro - "štrumbantelai"!
Tās atstātās pēdas...
Kas kā zīmogi villainē min,
Tās latvju tautas dzeju nemirsīs...
Lai godināta un slavēta tā Svētā Marija,
Bet Sivakoviene - tās amata mantiniece!
šī mantiniece brīdi ikkatru,
Piemin svēto un garu!
Lai mūzjam minēts tās vārds,
Lai mūzjam godināta un slavēta tā tiek,
SIVAKOVIENE, lai minēts tās vārds!
Lai atceramies viņu,
Kā latvju dzejas teicēju....
------------------------------------------------
dziedot šīs dziesmas "štrumbantelai" un "es meitiņa kā rozīte" DZziļi sirdī jūtama ši
LATVJU TAUTAS TICīBA! (savējie sapratīs...:)
[kadikis] (13g.)
Salūzt sapni
Apmulst sirdis
Un salūzusie sapni
Apmulsusās sirdis
Klūst par vientulām salām,
Kuru kausos vientulība plūst pār malām
Vairs nav svarīgi cik
Ir nepieciesams zināt tik
Vai sirdīm pietrūkst sapnu
Vai sapniem pietrūkst sirdis
Bet vai nav vienalgs
Visiem grēciniekiem tā pati alga
Atrisinājuma nav
Un atkal
Apmulst sirdis,
Salūzt sapni
Un apmulsusās sirdis,
Salūzusie sapni
atkal
Klūst par vientulām salām
Autore:Dzejniecīte
visskaistākā diena ir no paša rītata, visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta. Vēl cerība kā zilā miglā tīta, ne līgsmē, ne sāpēs iepazīta!:)
SAPNIS
Manu sapni var raxturot viens vārds vien-
Skatuve.
Es gribu būt uz skatuves,
tūkstošu priekšā,
Es vēlos just mikrofona spēku,Dejas reibinošo šarmu,
Es gribu redzēt sajūsmu cilvēku acīs,
Kad iznāku uz šīs sapņu platformas,
Bet pagaidām es esmu mulķa meitēns vien
ar zīmuli un papīra lapu...
Ziniet,manu sapni var salīdzināt ar krāsainu ziepju burbuli-
Tik skaists un spilgts,
Bet pieskaroties tam,tas pārtrūkst,
Iesitot acīs tikko jaušamu valgmi
Tā liejot pamosties...
Vientuli
Vakar es ierados
Nebiju jums rados
Jūs nelikāties ne zinis
Kaut vai uz papēziem būtu minis
Es biju jums svess
Visapkārt valdīja pamestības mezs
Man nebija draugu
Viens pats es augu
Katra aizgājusī stunda
Bija kā darba junda
Tā bija balta kā piens
Balts un palicis viens
Man bija vientuli
Tik loti vientuli!
Autore:Dzejniecīte
Es uzzīmēju pasauli
Un panēmu to rokās
Domāju par aizsauli
Kā cilvēkiem tur sokās
Man patika sapnot par zalu zāli
Kurai pāri sniedzas labības vāli
Man patika domāt par pilnmēnes naktīm
Kurās sienāzi spēlē pēc taktīm
Man patika runāt par citu tautu mītiem
Kurus cilvēki lasa pa agriem rītiem
Autore:Dzejniecīte
Es esmu viena... ar savām domām.
Es domāju
par tevi... par sevi.. par mums...
Vai es vispār tā varu sacīt,
Nezinu vai arī tu kādu brīdi domā..
domā par mums?
Nezinu vai drīkstu ieskatīties tev acīs?...
Nezinu vai drīkstu sajust to drošības sajūtu atrodoties tev blakus?...
Nezinu vai drīkstu ļauties taviem skūpstiem, glāstiem, vārdiem...?
Nezinu vai drīkstu atzīties tev?..
Atzīties, ka mīlu, mīlu...
mīlu vienīgi Tevi...
Bet es nezinu...?
Kāpēc viss ir tā?...
/Trusītis/
nabaga sfinksa Tev seja akmenī kalta ar krokodīļiem skumju dziesmu dzied un naktīs, kad mēness tavā sejā balta ar papagaiļiem skumju dziesmu dzied....
Autors: NeoHawk
Mozhet luche govoritj?
Sizhu doma, šazhu s uma
Pju viski, ot tebja, mališ, ja bezuma
No tebe ja ne nuzhen
Ja te skuchen – neobuchen…
Ti sama sebja nepoņimaeš.. utveršdaeš…
što padumaeš I skazheš…
Iļi skazala no ja ne slišal ni zvuka
Za dverju tri stuka.. maja ruka..
Polozhila stakan .. ei pacan..
Ktota krichit I daļše malchit.. nepišchit..
I dverj otkrivaja.. po feisu poluchaja…
Vsjo kruzhitsa… I znaja..
Prichina tomu kakaja…
Ja molchu…perenošu…
Kazhdij hochet chevota dostich
Zdelatj karjeru… kruta zhitj..
Djevchonku ļubitj… So vsemji druzhitj..
Mašinu v garazhe.. armiju na storozhe…
No mne vsjo ešjo doscegatj… uznavatj…
Ne budu ja tovo ot drugih trebovatj!
Tot raz eta ot revnastji..
Kak bila I v drevnastje….
No udari za ļubovj, ostuzhait krovj
što ļudi ļudei ņi paņimajut,
Na kulaki vseh sazhajut.. rugajut..
Hotj patom I znajut..
što poļzi ot etovo net….
Kovo ta otpravitj na drugoj svet!
šazhite kak mne daļše s misļu zhitj
Kazhdij bezsmislennij takoi raz perenasitj
šo mozheš nochju na uļicu vijci
I smertj tam svaju v tišine naiti…
Kazhdij hochet chevota dostich
Zdelatj karjeru… kruta zhitj..
Djevchonku ļubitj… So vsemji druzhitj..
Mašinu v garazhe.. armiju na storozhe…
No mne vsjo ešjo doscegatj… uznavatj…
Ne budu ja tovo ot drugih trebovatj!
ļudi.. gavarite.. nemaļchite…
No kulaki v karmane beregite……..
NEKAD, NEKUR, NEKā...
šajās skumjajās dienās,
Es grimstu sāpīgās atmiņās,
Mani pārņem šīs trīs:
Vientulība,Vilšanās un protams Nomāktība
Abas man sagādā mokas....
Un smaids man zūd uz ilgu laiku....
Tik vilšanās sāpes man neliek mieru...
šīs mūzhīgās alkas,
Pēc tevis mans mīļais...
šīs atmiņas...
šie glāsti, kuri liek manam ķermenim no kaisles trīsēt,
Tikai acumirklīgs skūpsts...
Un es jūtu Tavus bārdas rugājus,
Kuri maigi mani kutina,
Es sāku klusītēm smieties..,
Bet Tu neizpratnē jautā:
"Vai kas lēcies mīļā?"
šajā brīdī jūtu tavas miesas aromātu..,
Kas ir maigi salgans...
Tavi skūpsti iet zemāk, zemāk un vēl zemāk,
Līdz beidzot skūpsti manas krūtis..
Tavas maigās rokas mani glāsta,
Un iet tās arvien zemāk..,
Bet man prātā tikai viens - TU!!!
Un saki man kāpēc gan mēs izšķīrāmies?!?
...Tu apmulsti, bet manās domās skaidri dzirdu tevi repojot:
"Ak ja tā ir noticis, tam bijis tā lemts notikt,
Un nekas nespēs mūs atkal savest kopā,
Jo tā ir bijis izlemts...
Likten(s) nav ļāvis mums palikt kopā,
Tad samierinies, ar šo domu un rodi beidzot mieru!?!
Mīla mana!!!"
Bet es nespēju valdīt asaras...
Mums kopā bija tik labi...kaut varētu laiku pagriezt atpakaļ,
Un neļaut Tev aiziet NEKAD, NEKUR, NEKā...
Autors MeRiLiNas best friend(her) ;)
reizēm mēs klusējām spīvi
kā sprādzienam gatavi ugunskuri
reizēm runājām kā caur zvaigznēm
un visuma ledus saldēja vārdus
reizēm vienkārši bijām
bez liekiem vārdiem un sakarībām
reizēm lijām viens otrā
ar pērkonu
krusu un vakardienu
reizēm palikām kaili kā patiesība
no senām un dīvainām teikām
reizēm nācām un gājām ar vēju
caur puteņiem
salu un pavasariem
tas viss bijis reizēm
tagad kā atvērti logi...
mēs gaidām saullēktu...
Atceries, ka tu man teici, ka mēs kādu dienu satiksimies..? Ka viss būs kā jānotiek.. mēs būsim viens otram.. tu man.. es Tev.. Būs skaisti rīti.. laimīgas dienas.. un brīnišķīgi vakari..Bet Tu vēl nezini,kas es esmu.. un es nezinu, kas esi Tu..Bet mēs esam apsolīti viens otram.. Tu man.. es Tev saul`... / By Fancy /
Es teikšu tev - paldies..
Par to, ka biji..
Ar mani...
Tai naktī..
Kad lija..
Kaut gan sāpināji mani..
Tas nekas..
Es iemācījos nīst..
Tu man to iemācīji..
Ar saviem meliem un nodevību..
Pateicoties tev
Es kļuvu stiprāka
Un ja tu vēl kādreiz
Nāksi pa manu dzīves ceļu..
Es vairs nebūšu tā pati..
Es jau sen būšu cita..
Es būšu citam..
Tu tikai spēsi uz mani noskatīties
Ar pārmetumu acīs
Bet vārdu tev nebūs..
Tu samulsīsi..
Varbūt tu domāsi
Ka visu mūžu būšu tikai tev..?
Nē!!!
Tevi mana sirds apglabāja jau sen..
Tai tālajā vakarā..
Kad lija..
By` Fancy =]
Tumsa kā dzeloša sāpe
Ap mani šovakar snauž.
Un domas kā zirnekļu tīklus,
Mans svelmainais vāprāts auž..
Skatos kā pilnmēness klusajā dejā
Rītausma asmeni trin,
Gaisma ar sainīm sārtām,
Saullēktā uzvaru svin...
/Tigereye/Cik var stiept to
Kas jau reiz ir uztriepts
Zelta zirgs
Jau dzirdēts Viļņas tirgū
Stikla kalns
Tik auksts kā salna
Saulcerīte
Reālā pasaulē - tā nemīt te
Antiņš
Tik smags šis pantiņš
nekrofils@one.lv
Vientuļš ments
Pie mana monumenta
Bauda savus ekskrementus
Tas pats
Taksists
Vakar tika sasists
Šī pilsēta
Ir nepārspēta
Tik nežēlīga un lēta
nekrofils@one.lv
Kāpēc Tu man nepieprasi
Ko neparastu
Piemēram kādu pederastu
Un māju ar skatu
Uz jūras krastu
Un tai skatā
Vēl ko neparastu
Varbūt kādu putoplastu
Vai jahtu ar puslauztu mastu
Viss apkārt līst................lielas, pelēcīgas lietus lāses, sitas tieši man sejā. Debesis ir skaistas, bet skumjas: kāpēc man tas nepatīk?........ tas tachu ir visur no manis un es nekādi nevaru tās aizsniegt, Tu nekad nepiederēsi man, es to zinu...........,bet tomēr pēc tevis ilgošos, pēc tava maida, rokām, lūpām, glāstiem................. Mēs abi stāvam lietū, bet es nevaru tevi aizsniegt, tu esi tālu no manis, kaut gan stāvi viena soļa atālumā, tavas domas atrodās tik tālu no skatiena- pēc tevis visa...................kaut gan zinu ka tu......... nekad ................ nepiederēsi man ................. man vissapkārt vēl joprojām līst:(((((((((((
ēnas.
dzīvoja reiz kāda ēna,
dienu nīda tā un nakti,
patika tai svechu gaisma,
tāda bij tā romantika.
ēna viena bij ik brīdi,
sveša bij tai mīlestība.
dvēsele tao tumša, tukš
it neviena nemīlēta.
pirmā ēna nesaprata to,
ko otra ēna teica,
jo tā otra ēna juta to
ko sauc par mīlestību.
otra ēna nemācēja
izteikt ēnai mīlestību,
tāpēc līdz pat šim te mirklim
ēnu vidū vientulība.
ēnu teātris vai drāma,
mīlestība rāma, rāma.
morāles te nav nekādas,
tikai izrādi, ka mīli kādu.
/crazyangel =)/
Laiks.
laiks apstājas,
viss sastindzis un salts.
nevienas dzīvības,
neviena elpas vilciena.
viss kluss kā kapos...
tad atlaižas balta dūja,
kā ar spārna vēzienu viss dzied skaistā, apburtā melodijā...
tad dūja saskumst un mūzika apklust..
kā Dieva svētīta, atlaizjas otra dūja..
pelēka un drūma..
tās sastopās , to sirdis savienojas..
daba atmostas. zāle zeļ, koku lapas plaukst.
viss dzied skaista, apburtā melodijā.
melodija skan, viss atkūst, dūjas paliek baltas, un abas, kā Dieva vienotas dodas debesīs pretī engjeļiem, nezināmos ceļos, laimīgi...
Laiks apstājas...
viss sastindzis un salts..
tas gaida.laiks gaida nākošo dūju pāri.
savienot divas sirdis, vienot tās ar Dieva svētību un laist,
laist debesīs, lai lido pie engjeļiem, pretī saulei..
nezināmos ceļos, laimīgi...
/crazyangel =) /
Spogulis.
spogulim nav dvēseles,
spogulim nav sirds,
spogulim nav ēnas,
tikai atspulgs salts.
tam uzticēties nevar,
kaut taisnību tas teic,
jo tas ir tikai spogulis,
bet spogulis nav draugs.
ja kaut ko rāda spogulim,
tas pusi paņem sev,
un neatdod to atpakaļ,
kaut ar varu ņem.
tas visas savas domas,
pie sevis saglabā,
lai ko tu viņam teiktu,
tas neatbild nekā.
tas parādīs tev grimmasi,
kas tevi izmēdīs,
bet atceries, ka spogulis, nekad nemēdz būt draugs.
/crazyangel =) /
karš. naida gabali un miesas, sārtas naida straumes plūst. valsts pret valsti, naids pret naidu, nelaimīgas dienas dzimst. sāpes, ciešanas un bailes sirdī asas brūces rūs, pār cilvēka bēdu dziesmu, aukstā naida straume plūst... /crazyangel =(/
mīlestības recepte.
Gabaliņu no 6. dimensijas, naža gals sāpju, saujiņu visuma, šķipsniņu saules, 3 tējkarotes zvaigzņu, glāzi tīras dvēseles novārījuma, 3-4 glāzes laimes, riekšava tavas sirds, riekšavu manas sirds, to visu samaisa un silda uz mīlestības pavarda. labu apetīti! =) /crazyangel/
ārā, kad ir pilnmēness, paveries zvaigznēs.
Ja redzi kādu krītam, tad zini, ka tā ir mana asara, kas skumjās par tevi plūst gar debess vaigu.
Tā nokrita un izžuva manas sirds tuksnesī.
Un sacēlās vētra, kas visus manus sapņus aizputināja prom.
Kā lai es tevi atrodu?
Neuztraucies, maniem sapņiem piemīt tāda maģija, ka tie nepiepildās.
Itkā žēl, itkā nē, bet neraudi, jo es esmu kopā ar tevi... forever! /crazyangel =)/
Zvaigznes no debesīm noplūkt un dāvināt tew.
Sauli nocelt no pašapziņas augstumiem un ielikt tavās aukstajās plaukstās.
savu sirdi izņemt no mīlestības ķermeņa, pārlauzt uz pusēm un iedot pusi tew. Zvaigznēm, saulei un daļai no manas sirds jābūt tavās aukstajās plaukstās kā manas mīlestības apliecinājumam. /crazyangel =)/
