Šī būs vieta kur varat pasmieties un kādas emocijas bija rakstīt komentāros.
10 smieklīgas anekdotes.4
1.Vecais angļu lords pārrodas mājās. Sulainis viņu sagaida burkšķēdams:
- Nu ko vecais jākli, beidzot pārvilkies mājās. Noteikti atkal pa bābām vazājies.
- Nē, Džon, beidzot nopirku dzirdes aparātu.
2.Satiekas divi francūži:
- Paklau, Fransuā, man liekas, ka tava sieva mūs krāpj.
3.Ziņa no olimpiādes:
Augstu klasi parādīja krievu sportistes sinhronās peldēšanas sacensībās - kad sportiste Jagodkina noslīka, viņas pāriniece neapjuka, un arī sinhroni noslīka.
4.Divi policisti atrod vīrieša līķi pie 1. ģimnāzijas. Viens policists prasa:
-Tu zini, kā rakstīt vārdu "ģimnāzija"?
-Nē!
-Nu, tad nesam viņu līdz pastam.
5.Pie poliklīnikas strīdas divi večuki:
- Es vecs?! Man ārsts pateica, ka mans organisms strādā kā pulkstenis!
- Viņš domāja smilšu pulksteni.
6.Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
- Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
- Olas.
- Nu labi. Uz kā tu guli?
- Uz grīdas.
- Bet zem galvas ko liec?
- Vectēva zābaku.
- Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
- Uz mammas.
- Bet, ja mammas nav mājās?
- Uz kaimiņienes.
- Bet, ja kaimiņienes nav mājās?
- Tad arī tēva nav mājās.
- Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??
- Uz gultas.
- Un ko liek zem galvas?
- Spilvenu.
- Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
- Blaktis.
- Bet, ja stipri iesitīs?
- Daudz blakšu.
- Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
- Pa tauri no vectētiņa.
- Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?
- Spalvas.
- Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
7.Vinnijs Pūks saka Petacēnam:
- Es tevi vakar restorānā redzēju.
Petacēns jautā:
- Ar ko es tur biju?
Uz ko Pūks atbild:
- Kopā ar kartupeļiem un tomātu mērci
8.- Meitenīt, tūlīt jums veiksim IQ testu!
- Kas ir IQ?
- Paldies, tests ir pabeigts.
9. Hallo, vai bāze?
- Jūs ne tur trāpījāt, šeit ir raķešu bāze.
- Tie esat jūs, kas ne tur trāpījāt. Kurš man tagad par šķūnīti maksās???
10.Bērniņam nenāk miegs. Mamma sāk šim priekšā lasīt pasaciņu. Paiet pusstunda, stunda, bet mazais kā neguļ tā neguļ. Mamma nu sāk skaitīt dzejolīšus, jau pavisam nomocījusies, bērns aizvien neguļ. Mamma jau no dusmām trīcošā balsī sāk dziedāt šūpuļdziesmiņas, dzied, dzied, te pēkšņi mazais tāds pusaizmidzis vēršas pie māmiņas:
"Māmiņ, māmiņ, varbūt pietiek trokšņot, man ļoti gulēt gribas."