Tad, kad mēs slimojam - SKOLA: O, negaidīts brīvlaiks. Darbs: Neslimojam.
Reizē studēju un strādāju- darbs viennozīmīgi labāks savā ziņā. Strādāju pa to pašu ko mācos un nesaprotu kam man tā skola vispār. Reāli papīrs tikai.
ideāli,ja darbs ir arī tavs valasprieks,tapēc jāpieņem pareizie lēmumi,par ko mācīties!
Vairs nekad dzīvē negribētu atgriezties skolā, jo 12 gadus mācījos to, kas man vispār nav bijis vajadzīgs. Savu nākotni esmu saistījusi ar mākslu, tāpēc man nekad dzīvē nav bijis vajadzīgs zināt kā izvilkt kvadrātsaknes, kā pasvītrot apstākļa vārdu vai kā dabūt labu atzīmi tautas bumbā. Skolā es raudādama sēdēju vasaras darbos matemātikā, lai tikai izvilktu to četrnieku. Tāpat bastoju sporta stundas, lai citi nesmietos par to, ka nemāku mest kūleni. Skola, diemžēl, nav tikai bezrūpīga vieta, kur laiski pavadīt laiku, bet arī vieta, kur rauties visiem spēkiem, lai dabūtu labu atzīmi priekšmetos, kuros esi pilnīga nulle un kuri tevi neinteresē, tāpat kā tā ir vieta, kur notiek mūžīga sacensība ar citiem. Mūsdienās bērni un jaunieši ir šausmīgi nežēlīgi, tāpēc ja tev nebūs jaunākā modeļa telefons vai stilīgas drēbes, tu būsi nulle, kura pakļauta teroram un apsmiešanai. Diemžēl, arī skolotāji, kuriem būtu jāieliek pamati bērna zināšanās un audzināšanā, bieži vien nav savos uzdevumu augstumos.
Nav ko izvēlēties darbu ,kuru tu neieredzi... Vajadzēja skolas laiko domāt ar galvu un mācīties, lai nākotnē darītu to ,kas tev padodas vislabāk. =) =)
drīzāk kad slimojam, darbā, domājam par to ka būs maza alga nshit.Ne visi strādā offisos un pat ne puse,tkā tas tā
1. nepiekrītu. Darbs ir daudz labāk, *****j to skolu stulbo, sēdi kā bomzis bez naudas un mācies mēslu, kas *****j nav vajadzīgs.
Darbs labāks par skolu 2 iemeslu dēļ. 1: tu vari drusku izvēlēties, kur un par ko strādāt (augstskolā arī, protams, var, bet, ja runājam par skolu klasiskā izpratnē, tad gan nevar). Un 2: tev par to maksā un tu beidzot kļūsti neatkarīgs. Skolu atceros kā cietumu - puse, ko mācies ir absolūta laika un atmiņas izšķiešana, tavs viedoklis nevienu neinteresē, mūžīgi jāiespringst par savu sociālo stāvokli un vēl esi atkarīgs finansiāli no vecākiem. Nē, tagad noteikti ir labāk nekā tad.