Miljardiem gadu ,dzīvības vēsture ir pierakstīta tikai ar četriem burtiem - A, T , C un G , kuri sniegti uz DNS apakšvienībām , kas iekļauti visos organismos . Tas alfabēts ir tikai nedaudz pieaudzis, pētnieki ziņoja , ka izveidojuši dzīvu šūnu, kurai ir divi DNS ''celtnes'' bloki genomā.
Zinātnieki radījuši pirmo dzīvo organismu ar mākslīgu DNS9
Šis atklājums pasniegts kā liels sasniegums jau no citiem zinātniekiem, šis darbs ir solis tuvāk sintētiskām šūnāk kas izviltrētu zāles un citas noderīgas molekulas. Tas raisa arī iespējas, ka šūnas kādu dienu tiks radītas vispār bez jebkādas DNS bāzes ko lieto visi dzīvie organismi uz zemes.
''Tas kas mums pašlaik ir, ir dzīva šūna, kas burtiski uzkrāj iegūto ģenētisko informāciju'' teica Floyd Romesberg, ķīmiskais biologs, Scripps Research institūtā kas atrodas Kalifornijā, kurš piedalījās šajā eksperimentā apmēram 15 gadus.
Mākslīgais DNS- Katrai no DNS dubūltās spirāles ir ''mugurkauls'' kas satur cukura molekulas un ir piesaistīa tām ķīmiskajām apakšvienībām, kas zināmas kā bāzes : Adenīns(A) Timīns (T) Citozīns (C) un Guanīns (G). Šie burti veido kodu priekš aminoskābju ''celtniecības'' blokiem kuri savukārt veido olbaltumvielas. Bāzes satur divus DNS pavedienus kopā, kur A vienmēr sasaistīts ar T un otrādi, tāpat C un G.
''Mēs nekad neaizdomājāmies, ka mēs varētu ievietot organismā tieši šos bāzu pārus'' teicis Deniss Malyshev, kurš ir pirmais autors. Strādājot laboratorijā ar mēģenu reakcijām, zinātniekiem izdevies iegūt savu nedabisko bāzu pāri lai tas uzkopējas un pārrakstās pats uz RNS, kas pieprasa bāzēm pārorganizēt enzīmus kas ir attīstījušies lai izmantotu A,T,C un G.
Pirmais uzdevums lai radītu šo svešo dzīvību bija piespiest šūnām lait tās pieņem svešās bāzes kas nepieciešamas lai saglabātos molekulas iekš DNS caur atkārtotiem mēģinājumiem šūnu dalīšanās procesā, kamēr DNS tiek kopēti. Komanda, izstrādājusi baktēriju Escherichia coli lai pārvestu gēnu no diatoma ( karoče šito es vnk nesaprotu ''single-celled alga'') pārkodējot proteīnu kas ļauj molekulām iziet cauri baktērijas membrānai.
Zinātnieki tad izveidoja mazu DNS cilpu, ko sauc par plazmīdām, kuras satur vienu pāri ar šīm bāzēm, un ievietoja visu cilpu iekš E.Coli šūnām.
Svešā kontrole - Tātat Malyshev redz unikālu iespēju kontrolēt nepiederīgā DNS bāzes ievietošanos lai novērstu to ka svešās šūnas var arī izplatīties ārpus labratorijas, lai nepieciešamības gadījumā ja nu tās izmūk, lai tās var apturēt. Bet citi pētnieki, ieskaitot Benneru, mēģina izveidot šūnas kas spētu izveidot svešās šūnas no nulles, novēršot nepieciešamību pēc izejvielām.
Potenciālie izmantošanas varianti šīm šūnām iekļauj, piemēram, toksisku amino skābi, kas ievietota proteīnos un iekodēta, lai nogalinātu tikai un vienīgi vēža šūnas,un iestrādātu mirdzumu iekš aminoskābēm kas palīdzētu zinātniekiem novērot bioloģiskās reakcijas arī zem mikroskopa lēcas..
"Daudz plašākā sabiedrībā domāju, ka Floyda darbības rezultāti būtu nesekmīgi" stāsta Benner, jo ķīmiskajām reakcijām kas ietver DNS, piemēram, replikācijām, jābūt apbrīnojami jūtīgām, lai izvairītos no dažādām mutācijām.
Svešie E.Coli satur tikai vienu pāri mākslīgā DNS bāzi no miljoniem.. Bet Benners neredz iemeslu, kapēc pilnīgas svešās šūnas nav iespējamas."Es nedomāju ka šeit vispār ir kāds limits" viņš teicis. "Ja jūs iesiet atpakaļ un atkārtosiet evolūciju kādus pārdesmit miljardus gadu, jums pilnīgi iespējams būtu pavisam cita ģenētiskā uzbūve"..
P.S paldies par uzmanību, iespējams drukas kļūdas, un tūlkošanas kļūdas :D jo esmu pēc 2 eksāmeniem... kā arī pēc manām domām :D Tādas filmas kā DooM vairs nebūs nākotnē tikai izdoma :D rakstot šo rakstu es to sapratu :D