Monreālas Makgila Universitātes (McGill University) zinātnieki pētījumā pierādījuši - mūzikas klausīšanās veicina ķīmiskas vielas izdalīšanos smadzenēs, kas rada baudas sajūtu. Mūzikas saistība ar baudas gūšanu izskaidro mūzikas lielo popularitāti visās kultūrās.
Baudas sajūtas rašanos ietekmē dopamīns - ķīmiska viela, ko smadzeņu šūnas izdala, lai komunicētu savā starpā. Tas nosaka domāšanu, emocijas, uzvedību un uztveri. Dopamīns palīdz izjust baudu, ko sniedz ēdiens, nauda, pastiprināti izdalās iemīlēšanās laikā, kā arī rada eiforiju no narkotikām.
Zinātnes žurnālā "Nature Neuroscience" publiskotajā pētijumā, ko veikuši Monreālas Makgila Universitātes zinātnieki, skenējot cilvēku smadzenes, kamē viņi klausās mūziku, secināts - mūzika izraisa dopamīna izdalīšanos. Smadzeņu skenēšana eksperimenta laikā parādīja, ka eksperimenta dalībnieku smadzenes ražoja par 9% vairāk dopamīna, klausoties iecienītāko mūziku, nekā dzirdot citus skaņdarbus. Atskaņotā mūzika bija dažāda: klasiskā mūzika, džeza, pankroka, tango un pat dūdu skaņas. Vislielāko popularitāti guva Bārbera adadžo stīgu orķestrim, kam sekoja Bēthovena 9.simfonija un Debisī skaņdarbs "Claire de Lune".
Eksperimenta laikā tika izmantota tikai instrumentālā mūzika, pierādot, ka dopamīna izstrādei nav nepieciešama cilvēka balss. Tiks veikti tālāki pētījumi, lai atklātu, kā balss klātbūtne veicina labsajūtas efekta rašanos.
Da kāda starpība tai mūzikai vispār - jāuzmet acs vēlreiz tam seksapīlajam sievišķim!!! 
