Kaķiem ir neatkarīga dzīvnieka reputācija, īpaši salīdzinājumā ar suņiem. Tomēr, ja tu domā, ka ar savu kaķu draugu ir nedaudz grūti sazināties, iespējams, tu vienkārši nerunā viņu valodā. Pētījumi liecina, ka patiesībā tas nav tik grūti. Vajat tikai vairāk smaidīt, tomēr nevis cilvēku smaidu, bet gan tā kā to dara kaķi - samiedzot acis un lēni mirkšķinot.
Zinātnieki apstiprina, ka tu vari sazināties ar kaķi, ja lēni mirkšķināsi acis26
106
0
Attēls no: unsplash.com
2020. gadā publicētajā pētijumā par kaķu un cilvēku mijiedarbību parādīja, ka šī lēna mirkšķināšana liek kaķiem — kā pazīstamiem, tā arī svešiem dzīvniekiem — tuvoties un labāk uztvert cilvēkus.
"Kā cilvēkam, kurš ir pētījis dzīvnieku uzvedību un ir kaķa īpašnieks, ir patīkami parādīt, ka kaķi un cilvēki var sazināties šādā veidā," skaidroja psiholoģe Kārena Makkomba no Saseksas universitātes Apvienotajā Karalistē. "Tas ir kaut kas tāds, par ko daudziem kaķu īpašniekiem jau bija aizdomas, tāpēc ir aizraujoši atrast tam pierādījumus."
Attēls no: unsplash.com
Ja kādu laiku esi pavadījis kaķu tuvumā, iespējams, esi ievērojis “daļēji aizvērto acu” sejas izteiksmi, ko pavada lēna mirkšķināšana. Tā ir līdzīgi tam, kā cilvēka acis sašaurinās smaidot, un parasti tas notiek, kad mincis ir atslābināts un apmierināts. Šī sejas izteiksme tiek interpretēta kā sava veida kaķa smaids.
Anekdotiski pierādījumi no kaķu īpašniekiem liecina, ka cilvēki var kopēt šo izteiksmi, lai paziņotu kaķiem, ka mēs esam draudzīgi un atvērti mijiedarbībai. Tātad pētījumā psihologu komanda izveidoja divus eksperimentus, lai noteiktu, vai kaķi uzvedās atšķirīgi pret cilvēkiem, kuri mirkšķina lēni.
Pirmajā eksperimentā īpašnieki lēnām mirkšķināja acis 21 kaķim no 14 dažādām mājsaimniecībām. Kad kaķis bija iekārtojies un jūtās ērti vienā vietā savā mājas vidē, saimniekiem tika dots norādījums sēdēt apmēram metra attālumā un lēnām mirkšķināt, kad kaķis uz viņiem skatās.
Kameras nofilmēja gan saimnieka, gan kaķa seju, un rezultāti tika salīdzināti ar to, kā kaķi mirkšķina bez cilvēka mijiedarbības.
Rezultāti parādīja, ka kaķi, visticamāk, lēnām mirkšķinās uz saviem cilvēkiem pēc tam, kad viņu cilvēki ir lēni mirkšķinājuši uz tiem, salīdzinot ar stāvokli bez mijiedarbības.
Otrajā eksperimentā tika iekļauti 24 kaķi no astoņām dažādām mājsaimniecībām. Šoreiz mirkšķināja nevis īpašnieki, bet gan pētnieki, kuriem nebija iepriekšēja kontakta ar kaķi. Kontrolei tika reģistrēti kaķi, kad cilvēki vienkrāši skatījās uz kaķiem, nemirkšķinot acis.
Pētnieki veica to pašu lēnas mirkšķināšanas procesu kā pirmajā eksperimentā, pievienojot pretī kaķim izstieptu roku. Viņi atklāja, ka kaķi ne tikai biežāk mirkšķināja, bet arī tuvojās cilvēka rokai pēc tam, kad cilvēks bija mirkšķinājis acis.
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
"Šis pētījums ir pirmais, kas eksperimentāli pēta lēnas mirkšķināšanas lomu kaķa un cilvēka komunikācijā," sacīja Makkombs.
"Tas ir kaut kas tāds, ko varat izmēģināt kopā ar savu kaķi mājās vai ar kaķiem, kurus satiekat uz ielas. Tas ir lielisks veids, kā uzlabot saikni ar kaķiem. Mēģiniet sašaurināt acis, tā kā to darītu smaidot, pēc tam uz pāris sekundēm aizveriet acis. Jūs redzēsiet, ka viņi paši atbildēs ar to pašu, un jūs varēsiet sākt sarunu."
Suņi var izrādīties daudz entuziastiskāki nekā kaķi, taču kaķu mīļotājiem lēnā mirkšķināšana varētu nebūt pārsteigums.
Pēdējos gados veiktie pētījumi ir parādījuši, ka mūsu kaķu draugi ir daudz vairāk saskaņoti ar saviem mājiniekiem, nekā tika uzskatīts iepriekš, un ka viņu salīdzināšana ar suņiem ir pilnīgi nevietā.
Piemēram, kaķi reaģē uz cilvēkiem, kuri tos uztver, tāpēc, ja tu uzskato, ka kaķi ir neparasti, tā varētu būt problēma ar tevi, nevis ar kaķi.
Tāpat kaķi atkārto to cilvēku personības iezīmes, ar kuriem viņi dzīvo kopā – tas var būt saistīts ar to, kāpēc kaķi var uztver viņu saimnieku skumjas. Viņi arī var atpazīt savus vārdus (lai gan viņi bieži izvēlas tos ignorēt), un viņu saikne ar cilvēkiem ir pārsteidzoši dziļa.
Grūti gan saprast, kāpēc kaķi šādā veidā lēni mirkšķina cilvēkiem. Tas tiek interpretēts kā līdzeklis, kas signalizē par labdabīgiem nodomiem, jo tiek uzskatīts, ka kaķi nepārtrauktu skatienu interpretē kā draudīgu.
Taču ir arī iespējams, ka kaķi attīstīja šo izteiksmi, jo cilvēki uz to reaģē pozitīvi. Ar pieradinātiem dzīvniekiem bieži vien to nav iespējams pateikt.
Jebkurā gadījumā šķiet, ka tas palīdz veidot labas attiecības. Ko ir labi zināt. Mācīšanās, kā uzlabot mūsu attiecības ar šiem mīklainajiem dzīvniekiem, varētu būt arī veids, kā uzlabot viņu emocionālo veselību — ne tikai mājas vidē, bet arī dažādās potenciāli stresa situācijās.
