Sveiki! ;) Šajā reizē pastāstīšu par Zemes pavadoni Mēnesi. Padalīšos arī ar dažiem interesantiem faktiem. Jauku lasīšanu! ;)
Mēness ir Zemes vienīgais pavadonis. Tā aptuvenais attālums no Zemes ir 384400km. Mēness kustas ap Zemi, pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas aprinķo Zemi 28 astoņās dienās, bet ja gribam būt precīzi, tad 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs. Mēness ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme - Mēness, sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrais spožākais debess ķermenis pēc Saules, tikai atšķirība ir tāda, ka Mēness gaismu neizstaro pats. Mēness atstaro Saules gaismu. Šī atstarotā gaisma ir labi pamanāma naksnīgajās debesīs.
Klimats un uzbūve
Uz Mēness nav ūdens, tvaika, gaisa, vēja, nokrišņu. Mēnesim nav arī atmosfēras, jo Mēness gravitācijas spēks nav tik liels, lai spētu noturēt gāzes molekulas. Mēness gravitācija ir tik maza, ka tā pievelk cilvēku ar 6 reizes mazāku spēku, nekā Zeme. Atmosfēras trūkuma dēļ, Mēness nav pasargāts no kosmosā klīstošiem objektiem kā meteroīdi. Šī iemesla dēļ uz Mēness ir izvedojušies ļoti daudz krāteru. Mēness virsmu klāj dažus centimetrus biezs, tumšu putekļu slānis. Raugoties uz Mēnesi naktī, mums tas šķiet pelēki sudrabains, taču tā īstā krāsa ir brūnpelēka. Mēness virsma sastāv no tiem pašiem elementiem, kā Zeme. Tas tika izpētīts no atvestajiem grunts paraugiem. Viena diena uz Mēness ilgst 2 nedēļas un viena nakts ilgst tik pat ilgi. Mēness dienas laikā ir ļoti karsts, bet nakts laikā ļoti auksts. Temperatūra uz Mēness var sasniegt +130 dienā, bet -170 grādus pēc celsija naktī.
Mēness ietekme uz Zemi
Brīžiem jūrās un okeānos ūdens paceļās, bet brīžiem samazinās. Tas ir Mēness dēļ. Šīs parādības sauc par paisumu un bēgumu. Daudzi no mums droši vien šos divus vārdus jau būs kaut kur dzirdējuši.
Visi noteikti būsim dzirdējuši par to, kas ir Mēness fāzes. Mēness savu fāzi maina, kad mainās tā Saules neapspīdētās un apspīdētās puses pavērsums pret Zemi.
Mēness fāzes:
Jaunmēness - Mēness fāze, kurā Mēness atrodas starp Sauli un Zemi. Tad pret Zemi vērsta neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
Pirmais ceturksnis - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis uz labo pusi. Nākamajās dienās Mēness fāze turpina augt.
Augošs Mēness - no jaunmēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.
Pilnmēness - Mēness fāze, kurā Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.
Pēdējais ceturksnis - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi. Pēc šīs fāzes atkal iestājas jaunmēness.
Dilstošs Mēness - no pilnmēness fāzei līdz jaunmēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.
Mēness aptumsums
Tā ir samērā reta un neparasta parādība. Mēness aptumsums notiek tad, kas visi trīs debess ķermeņi, Zeme, Saule un Mēness atrodas gandrīz uz vienas līnijas. Tas notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi uz Sauli, aizsedzot Saules disku. Mēness aptumsums ir iespējams tikai jaunmēness fāzēs. Mēness aptumsumi notiek katrā jaunmēness fāzē. Mēness aptumsums var būt daļējs vai pilns.
Interesanti fakti:
Moskītu dūrienam piemīt lielāka gravitācija, nekā Mēnesim.
Ja Mēness pietuvotos pārāk tuvu Zemei, Zeme applūstu un plūdi iznīcinātu ļoti daudz.
Pirmie cilvēki uz Mēness bija Nīls Armstrongs un Bazs Oldrins, bet pirmais, kas izkāpa uz Mēness bija Nīls Ārmstrongs. Tātad varam uzskatīt, ka Nīls Ārmstrongs bija pirmais.
Daudzi no mums uzskata, ka cilvēku atstātās pēdas uz Mēness jau ir izzudušas, jo tās ir aizpūtis vējšs. Tā nav taisnība, jo uz Mēness nav vēja.
Mēness ir Zemes glābējs. Laikā, kad veidojās Saules sistēma, turklāt arī Zeme, tājā laikā Saules sistēma bija ļoti haotiska. Zemi apdraudēja miljoniem meteroīdu un asteroīdu, kas varēja Zemi iznīcināt. Par laimi bija Mēness kurā ietriecās visi meteroīdi, kas tika vērsti uz Zemi. Iedomājieties, kas būtu, ja Mēness nebūtu bijis.
Ja patika raksts, ieliec + ;)
