Nāve ir nozīmīgākais cilvēka dzīves notikums. Cilvēka mirstība ir katras reliģijas centrālais motīvs, bet bailes no nāves, savas vai tuvinieka, ir pats spēcīgākais motivācijas faktors. Tomēr, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, sevišķi – DNS rediģēšanā, arvien vairāk zinātnieku ir pārliecināti, ka nāve ir nevis bioloģiska neizbēgamība, bet tehniska kļūme, kuru drīz iemācīsimies novērst.
Pēdējo gadu atklājumu DNS rediģēšanas laukā vieš cerības, ka jau relatīvi tuvā nākotnē būs iespējams apturēt, vai pat, zināmā mērā, atgriezt novecošanu. Cilvēki noveco tādēļ, ka šūnām daloties, tās pakāpeniski zaudē DNS funkcionalitāti un pakļaujas lielākam bojājumu un slimību riskam. Par visdaudzsološāko uzskata CRISPR/Cas9 metodi, kas jau šodien atļauj veikt paliekošas izmaiņas dzīvu organismu gēnos. Jāatzīst, ka mākslīga mūža pagarināšana ar DNS rediģēšanas palīdzību, vēl joprojām ir tikai tāla iespējamība, nevis drīza noteiktība. Tomēr, vairāki ģenētikas pētnieki ir pārliecināti, ka cilvēce jau ir pietuvojusies tā saucamai nemirstības singularitātei – punktam laikā, pēc kura cilvēkiem novecojot, paredzamais atlikušā mūža ilgums palielināsies, nevis samazināsies, pateicoties jauniem izrāvieniem ģenētikā. Piemēram, šodienas piecdesmitgadnieks var cerēt uz vidēji vēl 30 dzīves gadiem. Bet, ja turpmāko divdesmitgadu laikā DNS rediģēšana ļaus palielināt vidējo mūža ilgumu no 80 līdz 110 gadiem, tad šis indivīds, nu jau esot 70 gadu vecs, var gaidīt vēl 40 gadus dzīves, par 10 gadiem vairāk, kā agrāk. Protams, jo jaunāks ir indivīds, jo lielākas izredzes sagaidīt nemirstības singularitāti, bet optimistiskākie nozares speciālisti pieļauj, ka to pārvarēs arī cilvēki, kuriem šodien ir jau 50.
Pēdējo 180 gadu laikā cilvēku paredzamais mūža ilgums ir vairāk, kā dubultojies. Ja 1841. gadā, kad pirmo reizi tika fiksēti šādi dati, vidējais mūža ilgums bija vien 40 gadu, tad mūsdienās vairums cilvēku sasniedz 80 gadu robežu. Divkāršais pieaugums gan nenozīmē to, ka mūsdienās cilvēki noveco uz pusi lēnāk, kā senatnē. Arī viduslaikos cilvēki mēdza nodzīvot līdz ļoti cienījamam vecumam, piemēram, 6. gadsimta Bizantijas imperators Justināns I mira 83 gadu vecumā, tomēr tādi gadījumi bija izņēmums. Vairums cilvēku mira priekšlaicīgi no slimībām, kādu ārstēšana nesagādā problēmas mūsu medicīnai.
Raksta saīsinātās versijas beigas. Pilno versiju lasi JRblogā. Saite pie izmantotajiem avotiem ↓↓↓
Ne jau ilgaak nodziivot ir maaksla, bet gan nodziivot kvalitatiivi, veseliigi un produktiivi. Paskatoties uz daudziem 80-90 gadus vecajiem cilveekiem es skaidri zinu-es to negribu....
Kadreiz (sen)lasiju fantastisku stastu,ja nemaldos saucas ,,Shis tas par velti,,,kur darbojas ,,veleshanas izpilditajs,,,kursh nejaushi nokljuvis divu draugu rokas.Nezinadami kas tas isti ir ,vinji savelas visdazadakas lietas,bet beigas tiek piestadits rekins un, lai to samaksatu ,jastrada akmenslauztuves tukstoshiem gadu .Lai vinji to varetu paveikt ,tiek piemesta klat nemirstiba ...par velti . 
Mjā,interesanti bija palasīt.
