Kad Lielais Ļaunais Vilks pateica Sarkangalvītei, ka lielas ausis viņam ir tādēļ, lai labāk dzirdētu, viņš meloja stipri vairāk nekā pirmajā brīdī šķiet. Vilks ne tikai centās pārliecināt Sarkangalvīti par to, ka ir viņa vecmāmiņa, bet arī apgalvoja, ka ausu lielums ietekmē dzirdes kvalitāti.
Vai lielas ausis dzird labāk?5
Vilkiem, protams, ir labāka dzirde nekā cilvēku vecmāmiņām, tomēr ar ausu lielumu tam praktiski nav nekāda sakara. Tāpat arī cilvēka ausu lieluma variācijas nekā neietekmē to spēju saklausīt klusākas vai tālākas skaņas.
Pat dzīvnieku pasaulē ausu lielums nenosaka labākas vai sliktākas dzirdes spējas. Piemēram, sikspārņu un šinšilu ausis ir ļoti līdzīgas, tomēr skaņas frekvences, ko abi dzīvnieki spēj uztvert, ir ļoti dažādas. Sikspārņi spēj saklausīt skaņu frekvencēs no 2000 Hz līdz pat 110000 Hz, bet šinšilas tikai no 90 Hz līdz 22800 Hz.
Dzīvniekiem, kuriem ir patiešām lielas ausis, tās vairāk noder ķermeņa atdzesēšanai nevis dzirdes kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, pasaulē lielākās ausis pieder Āfrikas ziloņiem, kuriem tās ir daudzkārt lielākas nekā Āzijas ziloņiem. To var saprast, jo Āfrikas ziloņiem nepārtraukti nākas saskarties ar lielu karstumu. Lielais asinsvadu daudzums šo dzīvnieku ausīs palīdz tiem atdot lieko ķermeņa siltumu un tādējādi atvēsināt sakarsušo ķermeni.
Tomēr apskatīsim tuvāk cilvēka ausis. Ārējai auss daļai jeb auss gliemežnīcai pamatā ir tikai divi uzdevumi - aizsargāt auss kanālu un novirzīt skaņu uz to. Neviena no šīm funkcijām neuzlabojas, ja auss gliemežnīcas lielums tiek palielināts. Daudz svarīgāks faktors šeit ir ārējās auss forma, kura visiem cilvēkiem ir vairāk vai mazāk līdzīga un neietekmē dzirdes kvalitāti (ja vien iedzimtu faktoru dēļ tā nav izmainīta pavisam).
Lai gan auss gliemežnīcā veic būtisku uzdevumu, tomēr galvenās dzirdi realizējošās funkcijas tiek veiktas auss iekšienē, kur skaņas signāla fizikālais komponents (gaisa svārstības) tiek pārvērstas elektriska signāla veidā, kas smadzenēs tiek interpretēta kā noteikta skaņa.
Ārējā auss ir viena no tām ķermeņa daļām, kas lēnām aug lielumā visu mūžu. Tomēr kā ir skaidri redzams, tad uz vecumu praktiski visiem cilvēkiem dzirdes kvalitāte sāk zust. Tas ir galvenais pierādījums tam, ka auss lielums nekādi neietekmē dzirdes kavlitāti.