Nojaušu, ka pretendēju saņemt masu kritikas no Bitcoin eiforijā dzīvojošiem cilvēkiem, kas iespējams pat gūst finansiālu labumu no kriptovalūtu vērtības kāpuma, “mainošanas”, utml. Taču kopumā Bitcoin kā temats, manuprāt, ir ļoti aktuāls un latviešu valodā pieejamais informācijas apjoms ir ierobežots.
Ir daudz mītu, minējumu un versiju. Vai Bitcoinam patiešām ir nākotne? Šis raksts var palīdzēt kaut ko uzzināt un arī mazliet sakārtot visu pa plauktiem. Ir interesanti? Nu tad lasi..
Vai kriptovalūtai Bitcoin ir nākotne?52
Satoshi Nakamoto. Ir padaudz konspiratīvu teoriju par to, ka bankas un baņķieri ir pārņēmuši varu pasaulē un praktiski neviena nekontrolēti valda pār visām mūsu dzīves sfērām. Daži cilvēki, kas privatizējuši visu ko vien var, ieskaitot pilnīgu kontroli pār naudu. Liels ļaunums. Un to visu vajag kaut kādā veidā izbeigt. Kā to izdarīt? 2008. gadā persona, kas sevi dēvē par Satoshi Nakamoto, piedāvā tehniski pamatotu ideju, kas detalizēti apraksta to, kas būtu jāizdara, lai noorganizētu tādu naudas uzturēšanas, rašanās un aprites sistēmu, lai nebūtu vienas centralizētas instances, kas to varētu kontrolēt. Šo personu neviens nekad nav redzējis, un vēl vairāk - neviens pat īsti nav pārliecināts, ka šāds cilvēks vispār eksistē.
Tehnoloģija. Droši vien katrs vismaz 1x dzīvē ir izmantojis torrentu, lai kaut ko lejupielādētu. Atmetot detaļas – torrents ir tehnisks paņēmiens, kā uzturēt informāciju decentralizētā veidā, un piedevām iztikt bez viena centralizēta informācijas apmaiņas punkta, to aizstājot ar t.s. Peer-to-Peer. Tad nu lūk, Bitcoin tīkls ir uzbūvēts tieši pēc šāda pat principa. Nav viena centralizēta servera, kas apkalpo šo tīklu. Un tātad – nav tādas institūcijas, kas šo tīklu varētu apturēt.
Bloks Nr.1. Lai arī kas būtu Satoshi Nakamoto, bet viņš ne tikai izdomāja aizraujošu teoriju, bet arī izstrādāja programmatūru, kas realizēja paša principus un sāka to izplatīt. Pielūdzēji atradās ātri un jau 2009. gadā aizgāja Bitcoin projekts. Šis projekts paredzēja, ka vidēji katras 10 minūtes tiek izveidots elektronisks “bloks”, kas ir līdz 1MB izmērā un tas satur transakcijas, kas notikušas šo 10 minūšu laikā. Par bloka izveidošanu – balva 50 Bitcoini (BTC). Un tieši šo vienu transakciju šis bloks arī saturēja – 50BTC bloka izveidotājam.
BlockChain. Kā jau pieminēts – blokam ir jābūt izveidotam vidēji vienu reizi 10 minūtēs. Savukārt katram jaunam blokam ir jābūt matemātiski sasaistītam ar iepriekšējo bloku, kas tiek realizēts ar īpašas simbolu virknes jeb HASH palīdzību. Atmetot detaļas, tas viss ir uztaisīts tā, ka šo HASHu nav iespējams aprēķināt, vienīgā pieejamā iespēja – veikt minējumus. Un nevis vienkārši minēt, bet gan minēt ņemot vērā iespējamo minējumu skaitu jau pieminētajās 10 minūtēs. Proti, ja mēs zinām, ka sekundes laikā varam veikt, piemēram, 1000 dažādus minējumus, tad sistēma ir uztaisīta tā, ka tā paaugstinās iespējamo variāciju skaitu, lai minējums būtu veiksmīgs aptuveni vienā gadījumā no 600’000 (10min * 60sek * 1000minējumi/sek). Rezultātā veidojas savā starpā matemātiski sasaistītu bloku ķēde. Izmainot jau pievienota bloka saturu – HASH kļūst matemātiski nederīgs un attiecīgi kļūst nederīgi visi turpmākie HASHi, un tātad – tas kas ir pievienots BlockChainam, vairs nekad nevarēs tikt izmainīts. Jo izmainot kaut vienu bitu jebkur BlockChainā – viss aizies pa pieskari.
Maineri. Varētu pajautāt – ja jau ir decentralizēts, kā tad nogarantēt to, ka BlockChainā jebkurš kam ienāk prātā neievieš kaut kādas izmaiņas un ātri nepārrēķina visus HASHus un uzdod pats savu BlockChain par īsto un pareizo? Tas ir iespējams, bet jāapiet viens it kā nieks – rīcībā ir jābūt lielākiem izskaitļošanas, jeb t.s. “hashpower” resursiem, nekā 50% no visiem pārējiem tīkla dalībniekiem (ja patīk labāk - interesentiem), kas nodarbojas ar jaunu HASHu meklējumiem. Šādus HASH medniekus mēdz saukt par Maineriem. Un tātad, lai pārrakstītu BlockChainu pa savam, uz doto brīdi tas tehniski izmaksātu aptuveni 5’000’000TH/s, kur 1TH = 1 triljons HASHu. Citiem vārdiem – ļaundara rīcībā jābūt 5 miljoni triljonu HASHreitam Tev ir video karte? Droši vien dabūsi kaut kādus 10MH/s. Atliek vien atrast vēl kādu pustriljonu ar tādām pat video kartēm, un iespējams viss Tev izdosies . Kāpēc ir tik daudz maineru? Tāpēc par katru uzminēt HASHu un jauna bloka pievienošanu BlockChainam maineris, kas to izdarīja saņem balvu – noteiktu skaitu Botcoinu. Bet viens Bitcons, kā zināms uz šodienu maksā virs 7000$..
Tik tālu bija mazliet teorijas – ja nu kāds patiešām nezina, kas tas tāds Bitcoins vispār ir.. Bet atgriežoties pie tēmas, iedošu dažus faktus, kam vajadzētu likt mazliet aizdomāties par izvirzīto jautājumu – kāda visai šai lietai varētu būt nākotne?
Anonimitāte. Šis ir viens no mītiem, par ko daudzi mēdz jūsmo. Proti, beidzot mums ir tāda naudas sistēma, kur neviens nevar mums izsekot. Un bez maz vai ar Bitcoinu var droši norēķināties par da jebko un neviens nekad neuzzinās kas mēs esam.. bet vai patiešām tā ir? Lieta ir tāda, ka BlockChain ir pilnībā publisks. Jebkurš to var lejupielādēt pilnā apjomā. Un jebkurš var apskatīties iekš blockchain.info. Jebkuram maciņam ir publiska adrese, un jebkurš var apskatīties gan to, cik norādītajā adresē ir naudas, gan arī visu transakciju vēsturi, ar ko, kad un cik šī adrese ir norēķinājusies. Tas viss ir 100% publisks. Kā, lai uzzina jūsu adresi? Pietiek atšifrēt vienu transakciju, piemēram – ieskaiti savam draugam kaut ko, un Tavs draugs uzzinās Tavu adresi.. un arī visus Tavus darbus un nedarbus.. nopērc bitcoinu ar bankas karti.. iegādājies aviobiļeti.. izdari jebko citu, un kāds uzzinās, kas slēpjas aiz konkrētās adreses..
Kā būtu, ka Tavs bankas konta izraksts būtu apskatāms publiski?
Drošība. Ir vēl viens viedoklis, kāpēc Bitcoin ir labs. Jo neviens nav gatavs ticēt bankām un baņķieriem. Viņi var jebkurā brīdī iesaldēt mūsu kontus un vispār viņi var darīt visu kas ienāk prātā, ticēt vieniem nekādā gadījumā nevar. Bet Bitcoin – tās ir zāles. Jo nav vairs tādas personas, kas varētu mums kaut ko aizliegt. Dzirdēts vai ne? Bet lieta ir tāda, ka atsakoties ticēt bankām, mēs kaut kāpēc esam gatavi sākt ticēt daudziem citiem. Piemēram Bitcoina maciņu programmatūras ražotājiem. Kaut kāpēc mēs viņiem esam gatavi noticēt tik ļoti, ka lielākā daļa pat nezin savas Bitcoina adreses privāto atslēgu. Un nekad neuzzinās. Mēs tirgojamies biržā, un uzticam biržai savu privāto atslēgu. Mēs uzticamies mūsu datoriem, operētājsistēmām, antivīrusiem, tālruņiem, mēs uzticamies pilnīgi visam un kaut kāpēc uzskatām, ka problēmas var izcelties tikai no bankām. Bet lieta ir tāda, ka bankas vismaz kāds kontrolē. Šos visus pārējos praktiski nekontrolē neviens. Bet jebkura birža un jebkurš Bitcoina maciņa ražotājs jums jebkurā brīdī var paziņot aptuveni sekojošo – “mēs atvainojamies, bet mēs tikām uzlauzti, un visi jūsu līdzekļi ir prom”, un beigās vēl izrādīsies, ka nospiežot “Agree” uz disklaimera mēs pat esam informēti par šādu risku
Vai esi gatavs tam, ka neviena nekontrolēti programmatūras izstrādes kantori kontrolēs Tavu naudu?
Garantijas. Kāds iztīrīja Bitcoina maciņu? Jeb varbūt Tu vienkārši pazaudēji savu telefonu un nebiji pierakstījis slepeno kodu? Apbēdināšu, jo nāksies naudai pateikt ardievas. Jo Tev nebūs uz kurieni aiziet. Neviens Tev nepalīdzēs. Nebūs kam pasūdzēties. Bankā mēs varam parādīt pasīti.. bet ja pazaudējām pasīti, tad varam aiziet uz PMLP.. bet ja banka bankrotēja – vairumā gadījumu varam atgūt pazaudēto no garantiju fondiem, utml. Galu galā mūsu intereses aizstāv likums. Bankas kāds uzrauga. Bet ar Bitcoin viss būs tieši otrādāk – ar savām problēmām mēs būsim vieni paši, un neviens uz visas apaļās pasaules mums palīdzēt nevarēs, vēl vairāk – pat nebūs ieinteresēts to darīt. Un jebkura informācija, ko pateiksi kādam citam, varēs tikt izmantota pret Tevi pašu.
Vai Tu piekristu principam, ka slīcējs ir jāglābj pašam slīcējam?
Izmaksas. Daudzi patiesi tic tam, ka beidzot mums ir izdevies nonākt līdz tehnoloģijai, kas nodrošina tūlītēju pārskaitījuma veikšanu uz jebkuru citu punktu uz pasaules praktiski bez komisijas maksas. Bet vai patiešām? Ja padomāt globālāk, tad nākas atcerēties par maineriem un visiem tiem triljoniem HASHu.. lieta ir tāda, ka kāds par to visu maksā elektrības rēķinu. Un kāds arī to elektrību ražo un piesārņo apkārtējo vidi. Pēc aptuvenām aplēsēm, kas sastādītas uz 2017. gada novembri, maineri pa visu pasauli kopā gadā patērē ap 28TWh jeb teravatstundas elektroenerģijas. Ko tas nozīmē? Tas ir tas pats, kas 28 miljardi kilovatstundu elektroenerģijas, jeb 28’000’000’000 / 365 = nepilni 77 miljoni kilovatstundu dienā. Mēs arī zinām to, ka Bitcoin tīklā vidēji dienā tiek apkalpotas ap 300’000 transakcijas, jeb citiem vārdiem, tas ir vairāk kā 200 kilovatstundas uz vienu transakciju. Un šis rādītājs katru dienu aug. Attiecīgi ar katru no šādām transacijām vaŗētu vismaz 2 reizes pilnībā uzlādēt Teslu un kopā nobraukt vismaz 1000 kilometrus..
Vai Tu no sirds uzskati, tas nav pilnīgā pakaļā vienas transakcijas apstrādei patērēt šādu enerģijas daudzumu?