Valda uzskats, ka pakļaujot cilvēku tādam vakuumam, kāds eksistē atklātā visumā, cilvēks acumirklī zaudēs samaņu, viņa asinis sāks vārīties, bet ķermenis uzsprāgs. Cita teorija apgalvo, ka cilvēks sasals akmenscietā masā lielā aukstuma dēļ. Bet kas notiktu patiesībā?
Vai cilvēks vakuumā uzsprāgtu?11
Patiesībā cilvēks būtu pie samaņas vismaz 10 - 15 sekundes, ja vien nemēģinās aizturēt elpu, jo tas izraisītu plaušu plīsumu un fatālu iznākumu. Pēc samaņas zaudēšanas cilvēkam vēl būs aptuveni 90 sekundes laika, lai to nogādātu drošībā. Ir pat iespējams, ka atsevišķi indivīdi spētu izdzīvot līdz pat 3 minūtēm, kā to spēj šimpanzes - turklāt bez nopietniem veselības traucējumiem. Šie fakti tiek balstīti uz pētījumiem un negadījumiem, kuros bija iesaistīti gan cilvēki, gan dažādi dzīvnieki. Piemēram, 1965. gadā pētnieki no Bruksa Gaisa Spēku Bāzes Teksasā veica eksperimentus ar cilvēka labākajiem draugiem - suņiem (brīdinu suņu draugus, ka viņiem sekojošais apraksts var likties nepatīkams). Viņi pakļāva dzīvniekus gandrīz pilnīgam vakuumam (1/380 daļai no normāla atmosfēras spiediena), lai novērotu kā suņu organisms reaģē uz to. Izrādījās, ka suņi izdzīvoja un tiem nebija nopietnu veselības traucējumu, ja vien vakuumam viņus nepakļāva ilgāk par 90 sekundēm. Ja tas notika vairāk par divām minūtēm, tad suņi mira no sirds apstāšanās.
Šo eksperimentu laikā suņiem iestājās bezsamaņa 10 - 20 sekunžu laikā. Tika novērota patvaļīga urinācija, vemšana un defekācija, ko izraisīja zarnu trakta gāzu izplešanās. Daudziem no suņiem novēroja arī stiprus krampjus. Uz dažu suņu mēlēm veidojās plāna ledus kārtiņa, kas radās ūdens iztvaikošanas rezultātā. Beigās suņu ķermeņi bija piepūtušies gandrīz divas reizes lielāki nekā bija normā. Varētu likties, ka pēc tādām ekstremālām izmaiņām dzīvnieks noteikti nomirs, tomēr, ja vien netika pārsniegts 90 sekunžu slieksnis, kad apstājas to sirdsdarbība, suņi izdzīvoja un tiem nebija novērojami nekādi veselības traucējumi. Vienīgas blakusefekts bijat tas, ka 10 - 15 minūtes suņi nebija spējīgi nostāties uz kājām.
Taču tie ir suņi. Kas notiktu ar cilvēku? Lai to noskaidrotu, par eksperimenta dalībniekiem tika izvēlētas šimpanzes. Šiem dzīvniekiem veicās daudz labāk nekā suņiem un tie spēja izdzīvot pat pēc 3 minūšu ilgas pavadīšanas vakuumā (rekords bija 3 minūtes un 30 sekundes). Ja vien netika pārsniegts 3 minūšu slieksnis, šimpanzēm netika novērotas nekādas paliekošas veselības izmaiņas. Tomēr nevar paļauties tikai uz šādiem eksperimentiem. Jāņem vērā arī negadījumi, kuros iekļuvuši cilvēki. Viens no pirmajiem šādiem negadījumiem notika 1965. gadā, kad kādam Džonsona Kosmosa Centra darbiniekam atrodoties vakuumkamerā saplīsa aizsargtērps. 15 sekunžu laikā spiedienu kamerā izdevās sākt normalizēt, tomēr tas bija pietiekami, lai novērotu stipra vakuuma ietekmi uz cilvēku. Darbinieks bija pie samaņas 14 sekundes, kuru laikā novēroja stipru ūdens izgarošanu no mēles, kas radīja aukstuma sajūtu uz tās. Vienīgā blakusparādība pēc negadījuma bija tā, ka viņš vairākas dienas nespēja just garšas.
Smagāks negadījums piemeklēja Sojuz-11 misijas dalībniekus, kad viņi 1971. gadā bija ceļā uz Zemi. Atgriešanās laikā bija paredzēts, ka 12 secīgi sprādzieni atbrīvos orbitālo moduli no servisa moduļa, taču šie sprādzieni kļūmes dēļ notika vienlaicīgi. Sekas tam bija tādas, ka vārstulis, kas kontrolē spiedienu kapsulā, piemērojot to atmosfēras spiedienam ārpus kapsulas, atvērās un ļāva visam gaisam izplūst no moduļa, kamēr tas vēl bija nolaišanās fāzē. Viens no kosmonautiem - Viktors Patsajevs - bija vistuvāk tam, lai kaut ko būtu iespējams izdarīt, tādēļ viņš centās vārstuli aizvērt manuāli. Tam bija nepieciešamas 60 sekundes, taču jau 30 sekundes bija pietiekams laiks, lai kapsula pilnībā zaudētu spiedienu. Neskatoties uz to, Patsajevam izdevās aizvērt vārstuli atrodoties pie samaņas. Visi trīs misijas dalībnieki bija pakļauti gandrīz pilnīgam vakuumam aptuveni 11 minūtes un 30 sekundes. Kapsula piezemējas veiksmīgi, bet glābšanas darbiniekiem uz zemes nebija ne mazākas nojausmas par to, kas bija noticis. Atverot kapsulu, kosmonauti tika atrasti šķietami guļošā stāvokli bez redzamiem bojājumiem. Tikai vēlāk varēja pamanīt dažādus audu bojājumus, kas raksturīgi pēkšņai dekompresijai.
Nobeigumā aprakstīts pa punktiem, kas notiktu, ja tu pēkšņi nokļūtu atklātā visumā bez aizsargtērpa:
1) Tu būtu pie samaņas 10 - 15 sekundes, kuru laikā justu ūdens izgarošanu no savas mēles. Tas pats būtu novērojams uz tavas ādas un tev liktos, ka tu svīsti (vakuums liktos auksts).
2) Tev varētu sākties vemšana un spontāna defekācija, bet tas ir atkarīgs no gāzu daudzuma tavā zarnu traktā.
3) Ja kanāls, kas savieno iekšejo ausi ar deguna dobumu, kādu iemeslu dēļ tev būs aizvērts, tad tev varētu rasties problēmas ar dzirdi, bet citādi visam vajadzētu būt kārtībā.
4) Tavs sirdsdarbības ātrums strauji palielinātos un tas ātri nokristu. Tas pats būtu novērojams ar tavu asinsspiedienu. Tavs venozais asinsspiediens lēnām celtos gāzu veidošanās dēļ vēnās.
5) Ja vien tev nav uzvilkts kāds tērps, tad tavs ķermenis lēnām piepūstos un sasniegtu aptuveni divas reizes lielāku tilpumu. Tomēr ir zināms, ka ar elastīgu pieguļošu tērpu būtu iespējams apturēt šo piepūšanos. Pietūkums rodas tādēļ, ka šķidrums tavos mīkstajos audos ieņēmtu gāzveida stāvokli. Taču tava ādā ir pietiekami izturīga, lai tu neuzsprāgtu.
6) Tikmēr caur tavu muti, un citām ķermeņa atverēm turpinātu izdalīties gāzes un ūdens gāzveida stāvoklī. Iespējams, tādēļ mute un deguns aizsaltu, jo iztvaikojot ūdenim tam ir tendence pazemināt iztvaikošanas virsmas temperatūru.
7) Tava āda lēnām ieņemtu zilganu nokrāsu, jo skābekļa trūkuma dēļ iestātos cianoze.
8) Tavas smadzenes un sirds paliktu relatīvi nemainīgā stāvoklī 90 - 180 sekundes. Kad spiediens asinīs nokritīs pietiekami, tajās sāks izdalīties gāzes, kas atgādinās asins vārīšanos. Tas gan nenotiks vienā acumirklī, bet gan palēnām.
9) Ja tu tiksi nogādāts drošībā laicīgi, tad kādu laiku būsi akls un nespēsi pakustēties, taču šie simptomi pēc laika pāries.
10) Ja atrodoties vakuumā tu mēģināsi aizturēt elpu, tas izraisīs plaušu un krūšu kurvja plīsumu, jo ieslēgtais gaiss spiediena dēļ meklēs ceļus, lai izkļūtu no ķermeņa. Tas pats var notikt dekompresijas dēļ komerciālajās lidmašīnās.