Sendvičs– azartisks angļu augstmanis vēlējās ātru maltīti kāršu spēles laikā.
18. gadsimts. Sendvičas grāfs Džons Montegjū bija azartisks kāršu spēlmanis. Viņam nepatika pārtraukt spēli, lai paēstu. Tādēļ grāfam vajadzēja ēdienu, ko varētu ātri notiesāt kāršu partijas laikā, nenotaukojot pirkstus. Grāfs lika savam sulainim pasniegt gaļu un sieru, ieliktu starp maizes šķēlēm, lai vienā rokā varētu turēt kārtis, bet otrā – ēdamo. Ideja ļoti iepatikās arī citiem, kuri lūdza, lai viņiem pasniedz ‘’to pašu, ko Sendvičam‘’. Drīz ēdiena nosaukumu ērtības labad saīsināja līdz ‘’sendvičs’’.
Tas notika 1792. gadā. Mūsdienās dažādu sendviču gatavošana ir vesela industrija, piemēram, briti vien gadā apēd 11 miljardus sendviču. Šodien grāfa pēcteči izmanto ģimenes vārdu, lai pārdotu savus gardēžu sendvičus.
Visi ir vienisprātis, ka sendvičš bija izgudrots jau ilgi pirms šī ideja iešāvās prātā Sendvičas grāfam. Tomēr viņš šai ‘’ātrajai uzkodai‘’ deva nosaukumu.
Marengo cālis – uzvarētāju maltīte.
19. gadsimts. 1800. gada jūnijā pēc Napoleona uzvaras pār Austrijas armiju pie Marengo pilsētas Itālijas ziemeļos visi pārtikas krājumi bija zaudēti kaujā, tāpēc Napoleona pavārs izsūtīja kareivjus sadabūt ko ēdamu. Viņi atgriezās ar cāli, četriem tomātiem, trim olām un dažiem upes vēžiem. Pats Napoleons iedeva konjaku. Pavāram bija olīveļļa, ķiploki un mazliet sausas maizes. No tā visa viņš pagatavoja ēdienu, par ko Napoleons bija tādā sajūsmā, ka to pieprasīja pēc katras kaujas.
Sāras Bernāras cepumi – par godu dižajai dīvai.
19. gadsimts. Sāra Bernāra (1844-1923) bija franču aktrise, viena no sava laika dižākajām starptautiska mēroga teātra zvaigznēm, kuru dēvēja par ‘’dievišķo Sāru’’. Viņa kļuva slavena kā spilgta dramatisko lomu aktrise, turklāt spēlējusi arī vīrieša – Hamleta – lomu 1900. gadā uzņemtajā mēmajā filmā. Traģiskajām nāves ainām aktrise gatavojās, gulēdama zārkā. Viņas vārdā dēvētos cepumus izgudroja kāds dāņu konditors, kad 1883. gadā Sāra Bernāra apciemoja Kopenhāgenu.
Rosīni tournedos – nodēvēts itāliešu komponista vārdā.
19. gadsimts. Dižā komponista Džoakīno Rosīni (1792–1868) mājās ēdienkarte parasti ietvēra vismaz desmit ēdienus un sežus dažādus vīnus. ‘’Vēders ir kapelmeistars, kas diriģē mūsu kaislību lielo orķestri,’’ viņš esot teicis. Reiz Parīzē slavenais komponists pasūtījis fileju ar ceptām zosu aknām un Madeiras mērci. Kad izbrīnītais vismīlis mēģinājis iebilst, Rosīni esot atcirtis : ‘’Ja jums nepatīk veids, kādā ēdiens jāpasniedz, tad tourner le dos (pagrieziet muguru)!’’
Savarēns – franču gardēža saldais našķis.
18.gadsimts. Kārumu izgudroja jurists Antelms Brijā – Savarēns, kam piedēvē teicienu ‘’Tu esi tas, ko tu ēd’’, bet viņa darbu ‘’Garšas fizioloģija’’ uzskata par paraugu sacerējumiem, kuros raksta par ēdienu kā baudu, ja vien ēd ar mēru. Jau ilgi pirms ogļhidrātus sāka vainot ļaužu apaļumā, viņš uzskatīja, ka maize, rīsi, kartupeļi un kūkas padara mūs resnus.
