Gigantiska asteroīda trieciens, kodolkariņš starp lielvarām, siltumnīcas efekta sekas – ir daudz un dažādas kataklizmas, kas mūsu mīļajai zemeslodei var uzspiest „game over” zīmogu. iKeiva zinātnes pulciņš (durvis pa labi no Spoku rokdarbu pulciņa), ņemot talkā Stīvena Hokinga ārlaulības dēlu, cenšas izdomāt vēl nebijušus visa zināmā bojāejas veidus.
10) Gamma staru sprādziens
Scenārijs: Divas ne pārāk tālas zvaigznes saduras un eksplodē, kā rezultātā tiek izstarots neaptverami spēcīgs gamma staru vilnis. Tiem, kas skolā gulēja – gamma stari ir visnepatīkamākā elektromagnētiskās radiācijas forma. Tādējādi būs vajadzīgas tikai 10 sekundes, lai spēcīgs radiācijas daudzums nosēstos mūsu atmosfērā un izdalītu slāpekļa oksīdus, kā rezultātā bez pēdām pazustu ozona slānis. Tālāk stafetes kociņu pārņem saule, kurai nu nekas vairs neliedz apstarot mūs ar ultravioletajiem stariem, radot leikēmijas epidēmiju un padarot 80% iedzīvotāju aklus no smagām kataraktas formām.
Optimistiem: Redze ir zudusi uz visiem laikiem, bet vismaz mums paliek garša, oža, dzirde un tauste.
Pesimistiem: Atlikušās maņas neapturēs kancerogēno šūnu izplatību tavā ķermenī.
9) Melnā cauruma pārdislokācija
Scenārijs: Kāds no neskaitāmajiem visuma tālēs mītošajiem melnajiem caurumiem izdomā iemaldīties mūsu kosmosa nostūrītī un ieelpot svaigu gaisu. Tas no viņa puses izrādās diezgan neapdomīgi – mūsu planēta tiek ierauta greizā orbītā un sekojošās klimatiskās izmaiņas liek simtiem meteorologu izdarīt pašnāvību.
Optimistiem: Beidzot ir iespēja mēness vietā pie debesīm redzēt plutonu.
Pesimistiem: Romantiska peizāža ar plutonu virs ezera neizslēdz -560 grādu aukstuma atstāto efektu uz tavu veselību.
8) Magnētiskā lauka dekrēts
Scenārijs: Pavisam normāla parādība ir zemes magnētiskā lauka „nobīde” un piemērošanās dažnedažādiem ārējiem faktoriem. Brīžiem – pat izslēgšanās. Pēdējo reizi, tiesa, jūtams magnētiskā lauka darbības pārtraukums notika pirms 780 000 gadiem. Tomēr pēdējā gadsimta laikā tā spēks atkal ir samazinājies par 10%, tādējādi nākamajos 250 gados tas uz kādu brīdi atkal varētu doties atvaļinājumā. Bez šī te magnētiskā lauka zeme būtu pastāvīgās briesmās no dažādām kosmiskām elementārdaļiņām un enerģētiskajām vētrām. Magnētiskajam laukam pazūdot, šīs te vētras vienpersoniski nokautētu mūsu ozona slāni, ļaujot dažnedažādām elektromagnētiskām riebeklībām padarīt mūsu planētu par gruzdošu ogli.
Optimistiem: Ja nav ozona slāņa, nav arī neviena, kas varētu čīkstēt par tā glābšanas nepieciešamību.
Pesimistiem: Kuru daļu no „nav ozona slāņa” tu nesaprati?
