Pirmās nakts redzamības brilles PSRS rokās nonāca ap 1940. gadu, Otrā pasaules kara laikā. Lai arī man uzreiz ir jāsaka, ka tai laikā šīs brilles bija vairāk kā prototipi un propagandas rīki, nekā reāli palīgi kara laukā.
Pirmās nakts redzamības brilles PSRS rokās nonāca ap 1940. gadu, Otrā pasaules kara laikā. Lai arī man uzreiz ir jāsaka, ka tai laikā šīs brilles bija vairāk kā prototipi un propagandas rīki, nekā reāli palīgi kara laukā.
Tātad pašas pirmās nakts redzamības "brilles" bija integrētas GAZ-AA kravas mašīnā un pēc būtības tā bija vairāk nakts redzamības ierīce, nekā kāda kompakta iekārta, ar kuru tās valkātājs varētu brīvi pārvietoties. Šīs konkrētas brilles bija piestiprinātas pie mašīnas, un tās veidoja elektro-optiskā iekārta un masīva 250 vatu IR (infrasarkanās) lampa.
Nakts laikā ar mašīnu, kura bija aprīkota ar šādu sistēmu, bija iespējams pārvietoties pat ar 25 km/h un saskatīt objektus, kas atradās 20 metru attālumā. Distance bija atkarīga no IR lampas un elektro-optiskās iekārtas jutības.
Protams, bija ari šīs ierīces portatīva versija, kura darbojās pēc līdzīga principa. Proti, IR lampa bija piestiprināta karavīram pie krūtīm. Optiskā iekārta bija novietota priekšā sejai un balstījās uz statīva, kas ar saitēm bija piestiprināts pie ķermeņa - līdzīgi kā mugursomas. Un, protams, neaizmirsīsim par 10 kg smagu bateriju, kura nodrošināja šīs brilles ar enerģiju.
Šī ierīce bija paredzēta kā palīgs izlūkiem un diversantiem, tāpat bija paredzēts aprīkot daudzas mašīnas un citas tehnikas vienības, tai skaitā arī tankus, ar šāda tipa ierīcēm. Starp citu, pēc šāda principa arī darbojās nakts redzamības ierīces uz vairuma PSRS tanku.
nacistu "vampir" uz stg44 izskatījās daudz parocīgāk un elegantāk .
Tas čalis kas 3. bildē izskatās pēc nekustīga mērķa ar visu to uzparikti virsū.